Ar katru gadu arvien vairāk palielinās iespējas dažādu profesiju pārstāvjiem strādāt attālināti, neatrodoties darba vietā. Situācija mainās tik strauji, ka pat ir jāmaina darba likums. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutējam par plānotajām izmaiņām likumā, ko nozīmē „elastīgais” darba laiks un kā novilkt robežu starp naudas pelnīšanu un atpūtu, ja darbu ņemam uz māju. Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi: Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga, Tet valdes locekle un personāla vadības direktore Ingrīda Rone un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesību jautājumos Kaspars Rācenājs.

Kaspars Rācenājs skaidro, ka saistībā ar attālinātu darbu ir radies jautājums no darba aizsardzības viedokļa, kā darba devējam ir tiesības uzraudzīt un kontrolēt, kā darbinieks ārpus darba vietas ievēro darba drošību.

“Tādēļ Darba aizsardzības likumā ir iestrādāta definīcija, ko nozīmē attālināts darbs un kādā veidā darba devējam jānovērtē darba vides riski, ja darbinieks atrodas ārpus tiešās darba devēja kontroles,” norāda Rācenājs.

Darba devējs ir atbildīgs par darba vides risku novērtēšanu, savukārt darba ņēmējam ir jāsadarbojas.

“Te veidojas pretruna, kā to īstenot, jo datu aizsardzība un privātā dzīve sajaucas ar pienākumu uzraudzīt,” atzīst Rācenājs. “Darba aizsardzības speciālistu uzdevums šobrīd būs atrast balansu un izvērtēt darba drošības riskus arī mājoklī. Līdz ar to likumā ir noteikts, ka darbiniekam ir jāsadarbojas ar darba devēju šajā aspektā.”

Grozījumi arī nepieciešami, lai noteiktu, kurš atbild par izmaksām, ja darbinieks strādā attālināti. Tāpēc ir plānoti arī grozījumi Darba likumā,

iestrādājot tajā definīciju, kas ir attālinātais darbs. Būtu arī precizēts, ja darbinieks ar darba devēju vienojās, ka darbs tiek veikts attālināti, tad darba devējam jāsedz izmaksas, kas saistītas ar darba veikšanu, bet puses var vienoties citādi.

“Tā pagaidām ir preventīva ideja, par kuru vēl būs diskusijas,” atzīst Rācenājs.