Ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, šobrīd ir noteiktas jaunas darba aizsardzības prasības un to piemērošana darba formām. Darba aizsardzības likuma grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību.

Attālināti strādājošā darbinieka pienākums ir sadarboties ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniegt darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt viņa drošību un veselību. To, kas likumā definēts, var pārnest uz darba tiesiskajām attiecībām," raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Aija Vāciete, praktizējoša juriste administratīvajās tiesībās, darba tiesībās, darba drošības un darba aizsardzības jautājumos.

Ar 1.jūliju stājušies spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, kur definēts attālinātais darbs.

"Ja darba ņēmējs tiešos darba pienākumus veic attālināti, tas uzliek darba devējam zināmus pienākumus no darba aizsardzības viedokļa," norāda Aija Vāciete. "Darbiniekiem jaunā likuma kontekstā jāatceras, ka ir noteikts pienākums sadarboties. Tas nozīmē, ja strādā attālināti, pienākums ar darba devēju izrunāt visas nianses, kādos apstākļos strādā.

Nevajadzētu būt noraidošiem un skeptiskiem, ja darba aizsardzības speciālists jautā izstāstīt, kādos apstākļos strādās mājās, kāds ir galds, krēsls, kur tie atrodas. Vai tas ir  vienistabas dzīvoklis vai privātmāja."

"Tas nav saistīts ar to, ka darba devējam varētu būt savtīgas intereses, lai noskaidrotu, kādos apstākļos dzīvo darbinieks, tas saistīts ar to, ka darba devējam ir pienākums izvērtēt darba vides riskus," turpina Aija Vāciete.

Ja darba vieta atrodas attālināti, tas ir sarežģīti, tāpēc darba devējs var lūgt nosūtīt nodomātās darba vietas fotogrāfijas. Tāpat noteikti jāņem vērā psihoemocionālie riski.

Aija Vāciete arī norāda, ka ir jāpārskata instrukcijas, jo jāpasaka, kā pareizi jāstrādā mājas apstākļos.

Un jāatceras, ka viss notiek rakstveida formā.

Covid-19 laikā attālināts darbs bija noteikts kā ārkārtas stāvoklis.

Šobrīd juriste iesaka uzņēmējiem

pārskatīt darba kārtības noteikumus, darba līgumus, instrukcijas, nolikumus, jo tie ir instrumenti, ar kuriem var pateikt darbiniekam, ir ārkārtas stāvoklis un to risinām strādājot attālināti.

Pusēm par to jāvienojas, tas nevar būt spiedien no vienas puses.

Pēc definējuma attālinātais darbs ir tas, ja darbinieks to ierauga savā līgumā, ja abas puses ir vienojušās, ka es kā darba ņēmējs savus tiešos darba pienākumus izpildu darba vietā, kas atrodas manā mājā vai vasarnīcā.