Pētījumu dati rāda, ka no alkohola lietošanas dzīves laikā atturējušies tikai 4-7% Latvijas iedzīvotāju, bet tas nenozīmē, ka visi pamēģinājušie ir kļuvuši alkohola atkarīgi. 20% pieaugušo no tiem, kas ir pamēģinājuši alkoholu, to nelieto, vai to dara ļoti reti. Sieviešu vidū to, kas nelieto, ir  vairāk, nekā starp vīriešiem.Tomēr alkoholiķu mums netrūkst. Kad un kā mēs kļūstam no alkohola atkarīgi, kā to pamanīt un kā rīkoties, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē psihoterapeite Benita Griškeviča, Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatorās nodaļas vadītāja Inga Landsmane un stiliste Žanna Dubska.

  • Šobrīd Pasaules veselības organizācijas eksperti izvairās lietot rekomendācijas, cik daudz lietot alkoholu ir droši. Iepriekš visas rekomendācijas izstrādātas, domājot par veselu cilvēku. Taču katrs gadījums ir individuāls, cilvēks, kurš lasa, kurš domā, pats sapratīs, kāda personība viņš ir un kādas ir viņa riska robežas.
  • Var dzert, lai justu prieku, lai kaut ko sāktu just. Var domāt, kas personībā pietrūkst un vielas un procesi var kļūt par aizstājēju trūkstošajam. Tālāk veidojas ieradums, sāc ar kaut ko nedaudz un jo biežāk to dari, jo lielāku devu vēlies lietot, jo iepriekšējā nedod vēlamo labsajūtu. Tā sākas apburtais loks. Ja nepamani, attīstās atkarības pazīmes un pakāpeniski veidojas atkarības.
  • Par alkoholu stāsta, ka tas nav veselīgi, bet Žanna Dubska aicina popularizēt uzskatu, ka nelietot alkoholu ir moderni un stilīgi.

Šķiet, ka cilvēkiem doma par alkohola nelietošanu vispār ir biedējoša, bet var taču pamēģināt arī ballītē dzert tikai ūdeni!

  • Paskatīties uz sevi no malas cilvēks var, kamēr nav slims, kad alkohola lietošana ir tik bieža, ka sekas sāk ietekmēt domāšanu, tad vairs nevar..
  • Nav iespējams likvidēt visas atkarības pazīmes, viena no tām ir tieksme jeb vēlēšanās lietot. Sākotnēji to ir iespējams pārvarēt. Vēlāk cilvēks nespēj pretoties tieksmei un lieto alkoholu. Tā ir galvenā problēma, kas bieži nosaka impulsīvo rīcību un arī to, ka krīti atpakaļ lietošanā.