Mediķi teju vienbalsīgi saka, ka badošanās ilgtermiņā neko labu nedod. Drīzāk otrādi – pārlieka aizraušanās ar šādām kūrēm var novest pie nopietnām veselības problēmām. Tomēr dažādu diētu ieteikumi, kas ietver arī badošanos, publiskā telpā ir pieejami cik uziet. Badoties, gavēt vai izmēģināt kādu jaunu diētu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro veselīga dzīvesveida piekritējs, gavēšanas popularizētājs Kaspars Vendelis, uztura speciāliste Eva Kataja, mediķe un filozofe “Slow medicine” ambulances vadītāja Marika Zelča-Čerāne un fitnesa treneris Gints Valdmanis.

Vai gadu vērts iesākt ar gavēni, atkarīgs no tā, kāds ir cilvēka mērķis. Pētījumi rāda ka ir daudzi faktori, kāpēc var gavēt. Ja mērķis uzlabot metabolismu, ir ļoti ieteicams gavēt.

Marika Zelča-Čerāne atzīst, ka pareizāk būtu lietot terminu gavēšana – brīva izvēle atturēties no kāda produkta konkrētā laika posmā. Tā ir bieži saistīta ar garīgām tradīcijām un cilvēce to pazīst jau sen.

Kaspars Vendelis uzskata, ka 2-3 dienu gavēni var īstenot ikviens, bet ir jāseko līdzi, kas notiek ar ķermeni. Viņš arī atgādina, ka šobrīd cilvēki par daudz ēd.

“Nepilnīga pieeja attiecībā uz gavēšanu – cilvēki pamatā grib samazināt svaru. Tas ir ļoti tuvredzīgi, tas ir šaurs skatījums uz to, ko gavēšana var dot.

Cilvēki to uztver kā vēl vienu diētu. Ja pieej gavēšanai ar domu, ka tā ir vispārīgas veselības veicināšanai, tas padodas daudz vieglāk. Ja cilvēks grib dzīvot ilgi un veselīgi, tādā vai citādā veidā viņam ir jāpiekopj gavēšana, atkarībā no tā, kāds ir viņa veselības stāvoklis, dziļākie mērķi un ko viņš grib salabot savā ķermeni,” vērtē Kaspars Vendelis.

Marika Zelča-Čerāne labāk iesaka sākt ar, piemēram, 13 stundu gavēni, ieskaitot miegu. Un pakāpeniski laiku var pagarināt.

Eva Kataja norādā, ka tiem, kas izvēlas gavēt, ir grūti ar līdzestību, ir grūti ievērot izvēlēto režīmu.

Viņa arī domā, ka tas nav vienīgais veids, kā nodzīvot ilgi un veselīgi. Viņai nešķiet un tas arī pierādījies medicīniski, ka ikvienam būtu jāgavē un tas palīdz.