Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Lopkopība bieži tiek “kārta pie lielā zvana” tādēļ, ka dzīvnieku fermas izmet atmosfērā ievērojamu daudzumu metāna, bet tas savukārt, veicina globālo sasilšanu. Šai problēmai ir labs risinājums – biogāzes ražošana. Pat ja esat pilsētnieks, bet kaut pāris reižu gadā pabraucat pa Latvijas ceļiem, sevišķi Zemgales pusē, noteikti esat pamanījuši ēku kompleksus, kam turpat blakus atrodas zaļas kā uz mutes apgāztas milzīgas kafijas krūzes. Bez osiņām. Visticamāk, tā būs biogāzes ražotne.Nākotnē šādu kompleksu ferma tuvunā varētu būt arvien vairāk. Par tehnoloģijas plusiem un mīnusiem, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece, eksperte biometāna jomā Kristīne Veģere, cūkkopības saimniecības "Ulbroka" direktors Aigars Kokts un apvienības "Lauksaimniecības biogāze" pārstāvis Dainis Domnieks.

"Biogāzes ražošana ir svarīgs process, lai tiktu galā ar dažāda veida atkritumiem. Īpaši pie fermām ir grūti iztikt bez biogāzes stacijas. Ja tādu nebūtu, apkārtējiem iedzīvotājiem būtu problēmas gan ar smaku, gan piesārņojumu zemē," skaidro Kristīne Veģere.

Atkritumus pārstrādājot, iegūst siltumu un enerģiju, kā arī digestātu (mēslojumu), kas ir augsnei daudz vieglāk uztverams savienojums nekā fosilie minerālmēsli.

„Biogāzes ražošana ir viena no saimniecības tehnoloģiskām sastāvdaļām,” atzīst Aigars Kokts.

Viņa vadītā saimniecībā iegūto enerģiju izmanto elektrības ražošanai, Kokts arī norāda, ka nelielā saimniecībā elektrība neprasa menedžmentu. Iespēja ražot biogāzi no atkritumiem arī atvieglo biodrošības jautājumu nodrošināšanu, kas cūku fermām ir ļoti stingri.