Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti vairāki simti ceļu satiksmes negadījumu, kas saistīti ar kreisā pagrieziena veikšanu. Tā ir aptuveni trešā daļa no visiem tiem negadījumiem, kuros cietuši cilvēki. Lai aktualizētu problēmu, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs īsteno informatīvu kampaņu "Ceļš nav spēle! Kļūdas nepiedod".

Par kampaņu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics, auto eksperts Oskars Irbītis, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Juris Stengrevics norāda, ka kreisais pagrieziens ir pamatā daudzām smagām avārijām. Cilvēku uzvedība nav tāda, kādu varētu vēlēties, tāpēc nepieciešams dot informāciju, kā manevru pareizāk veikt. Vairāk kampaņā pievēršas kreisam pagriezienam un apdzīšanai, jo pietrūkst skaidrojošā darba

Oskars Irbītis piekrīt, ka viena no būtiskākajām sūdzībām saistītas ar to, ka viens autovadītājs veic kreiso pagriezienu, bet otrs apdzen un trieciens parasti trāpa mašīnai vadītāja durvīs vai priekšējā daļā. Šis manevrs ir bīstams, jo tas, kurš veic apdzīšanas manevru, bieži tiek notriekts no ceļa, ja manevrs tiek veikts ārpus pilsētas.

"Satiksmes noteikumi paredz, ka atrodoties uz galvenā ceļa, auto vadītajam apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, vai nogriežoties pa kreisi, jādod ceļš tiem, kas uzsākuši apdzīšanas manevru," atgādina Oskars Irbītis.

"Šāds satiksmes noteikumu punkts ir tikai trīs Eiropas valstīs, bez Latvijas vēl Čehijā un Ungārijā. Latvijā ir paredzēts, ka apdzenošajam ir priekšroka, ar to arī jārēķinās."

"No drošībās viedokļa pilsētā labāk veikt trīs labos pagriezienus, ne vienu kreiso. Apbraukt kvartālu, lai nav jāveic kreisais pagrieziens," mudina Oskars Irbītis.

"Pilsētā jāstrādā pie tā, lai kreisais pagrieziens būtu pēc iesējas mazāk atļauts."

Juris Jančevskis atzīst, ka policija arī bieži saskaras ar negadījumiem, kas saistīti ar kreisā pagrieziena veikšanu un šie negadījumi ir vissarežģītākie ar daudzām pretrunām. Bieži arī auto vadītāji veic kreiso pagriezienu neatļautās vietās.

Sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas dažiem palīdzēs, bet vadītājiem ir jāmainās pašiem. Palīdzēs gan sodi, gan šādas kampaņas, uzskata, Juris Jančevskis.

Irbītis vērtē, ka daudzos gadījumos, ja būtu laikus cilvēks ieslēdzis kreiso pagriezienu, kāds varbūt nebūtu uzsācis apdzīšanu. 

"Labais tonis, lai arī apdzīšana krustojumā ir atļauta, varbūt to nedarīt, tas saistīts ar riska situāciju. Es sevi varētu pasargāt, it sevišķi, ja priekšā kāds brauc lēni, kāds brauc aizdomīgi, varbūt neapdzīt krustojumā,"  mudina Oskars Irbītis.

Klausītājs raidījumā jautā, kāpēc braukšanas laikā arvien ir atļauts ēst un dzert pie stūres, kas novērš vadītāja uzmanību.

"Karsta kafija, ielieta klēpī, noteikti traucē auto vadīšanas spējas. Mans aicinājums autovadītājiem, ja tiešām ir jāsteidzas, tik briesmīgi jāsteidzas, ka nav laika paēst brokastis, kafija jādzer pa ceļam, varbūt tomēr ir vērts piestāt malā, paskatīties uz skaistu rudeni un ziedot piecas minūtes ēšanai, neapdraudot citus," mudina Oskars Irbītis.

Juris Jančevskis norāda, ka noteikumos ir norādīts par mobilo iekārtu lietošanu, bet arī ēšana traucē, sievietēm arī krāsošanās traucē un novērš uzmanību.