Ir tik daudz dažādu kursu, deju vakaru, zinātnes, psiholoģijas un drāmas nodarbību. Mēs varam atrast daudz veidu, kā būt kopā ar citiem cilvēkiem. Vai tiekšanās meklēt citus un būt kopā ir nepieciešamība vai mūsdienu dzīves nerakstītais likums, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē psiholoģijas maģistrs Ronalds Cinks, psihoterapeite Aina Poiša, grāmatas " Socializēšanās rokasgrāmata latvietim" autore Elīna Barreta.

"Cilvēks ir būtne, kurai ir vajadzīga otra būtne – viena, divas, trīs. Kvantitāte ir katra paša ziņā. Dzīvot vienam un vientuļas salas – tas ir tikai ekstrēmos apstākļos. Mēs nespējam augt, ja nespoguļojamies viens otrā. Nezinu, kā mēs izdzīvotu, ja nebūtu iespēja veidot saiknes savā starpā," vērtē Aina Poiša.

"Socializēšanās ir aktuāls termins. Latviski kodolīgi sakot, tā ir satiksme ar cilvēkiem, mijiedarbība ar sabiedrību, saiešanās ar cilvēkiem.

Saikne ar citiem ir būtiska, jo tā varam uzzināt par sevi, savu iekšējo haosu varam pārvērst kārtībā, ja varam kaut kur spoguļoties un savu pasaules sistēmu izveidot mijiedarbībā ar citiem," uzskata Elīna Barreta.

"Socializēšanās teorētiski var būt arī ar citām dzīvām. Veids, kā socializēšanās notiek ir ne tikai saruna. Ir ķermeņa valoda, internets. Iespējas ir plašas un dažādas, cilvēki izvēlas socializēties arī virtuālā vidē. Ieguvumi un zaudējumi arī ir dažādi," norāda Ronalds Cinks.

Cilvēku socializēšanās sākas jau mazulim esot mātes vēderā.

"Socializēšanos var iemācīties. Intravertus cilvēkus varbūt komunikācija ar citiem nogurdina vairāk, bet tas nenozīmē, ka viņiem nevajag attiecības. Varbūt viņiem vajag jēgpilnāk un retāk būt kopā ar citiem. Arī ekstravertiem vajag jēgpilnas attiecības, bet viņus citu cilvēku klātbūtne vairāk uzlādē," vērtē Ronalds Cinks.

"Atvērtība socializācijai ir katra paša izvēle," rezumē Aina Poiša.