Būt modram par savu veselības stāvokli. Kādas analīzes veikt?

Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Vai zinājāt, ka ikvienam no mums vismaz reizi gadā ir jāveic urīna analīzes, jāpārbauda kopējā asins aina, D vitamīna un holesterīna līmenis?

Kādas pārbaudes nepieciešams veikt laboratorijā un kādu veselības diagnostiku var paveikt mājas apstākļos, lai ikdienā uzraudzītu savu veselības stāvokli, skaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā “Gulbja laboratorijas” valdes loceklis, laboratorijas ārsts Didzis Gavars, SIA „Centrālā laboratorija” valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko un medicīnas firmas “Dziedniecība” laboratorijas galvenā ārste Olga Ļakutina.

Nepieciešamība veikt dažādus izmeklējumus ir individuāla, norāda Gavars. Cik bieži un kāda veida analīzes būtu jāveic, ir atkarīgs no vecuma grupas, veselības stāvokļa un dažādiem citiem apstākļiem, akūtos un smagos gadījumos, piemēram, analīzes jāveic vairākas reizes dienā, lai monitorētu organisma vispārējo stāvokli un konkrēta orgāna veselību:

"Es negribētu pārmest cilvēkiem, ka viņi kaut ko nedara, jo laboratorijas un diagnostika ir viena no sastāvdaļām kopējā mehānismā. Ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir katrs no posmiem. Un, ja kādreiz vienā, otrā vai trešajā posmā kaut kas ir trūcis, tad vairs var tikai vēlēties, lai kopējais rezultāts būtu bijis labāks."

Neviens no studijas viesiem nenoliedz, ka arī katram pašam ir jāpiedalās savas veselības iespējamo krīžu novēršanā. Runājot par to, cik liela nozīme veselības diagnostikā ir laboratoriskiem izmeklējumiem, Gavars pieļauj, ka laboratoriski varētu būt nosakāmas apmēram astoņas no desmit saslimšanām. Taču medicīnas sistēmā esot svarīgi darboties kopā, lai analīžu rezultāti un atbildes būtu pēc iespējas informatīvākas, apkopojošas, kumulatīvas, balstītas uz iepriekšējiem rezultātiem un salīdzinājumu.

Atbildot uz klausītāju iesūtīto jautājumu, vai nevajadzētu ieviest analīžu kopumu, kas katram cilvēkam būtu jāveic reizi gadā, Olga Ļakutina pauž uzskatu, ka tieši ikvienam būtu svarīgi vismaz reizi gadā aiziet pie ģimenes ārsta un pārrunāt savu veselības stāvokli, kādas ir problēmas vai par ko ir satraukums. "Mēs visi šobrīd dzīvojam lielā stresā, it īpaši pēc pagājušajos gados pieredzētās Covid-19 pandēmijas. Ģimenes ārsts, savācot anamnēzi un zinot ģimenes vēsturi, varēs ieteikt pareizākās analīzes pareizākajā laikā un atklāt to, kas cilvēkam pašam, iespējams, nemaz nevar ienākt prātā."

Jeļena Storoženko aicina atcerēties arī katra cilvēka, tā saukto, ģenētisko predispozīciju, proti, ja mūsu vecākiem vai citiem radiniekiem ir bijušas noteiktas saslimšanas, domājot par izmeklējumiem, ir vērts pievērst uzmanību arī tām.