Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem 1,3 miljardi tonnu pārtikas katru gadu nonāk atkritumos. Ir noslēdzies sociāls eksperiments par pārtikas atkritumu samazināšanu. Vai Latvija ir izņēmums? Cik pārdomāti veidojam savas pārtikas rezerves? Vai esam gatavi mainīt iepirkšanās paradumus un kādi ir galvenie faktori, kāpēc mūsu iegādātā pārtika nonāk atkritumos? Vai katrs no mums droši var apgalvot - es tā nedaru.

Studijā biedrības "homo ecos" pārstāve Agita Pusvilka un eksperimenta dalībnieces Dace Rukšāne-Ščipčinska un Ilze Lipska.

Latvija nav starp tām valstīm, kur ļoti daudz izmet pārtikas produktus. Bet arī mums ir problēmas. Eksperimentā bez raidījuma viešņām piedalījās arī Anitra Tooma, Ansis Bogustovs, un Toms Grēviņš. Viņi četras nedēļas šķiroja bioloģiskos atkritumus un skatījās, kas ir tas, ko bez domāšanas izmet, bet varēja neizmest. Skaitīja, svēra un analizēja. Katru dienu rakstīja dienasgrāmatu. Dace Rukšāne skaidro, ka mizas, kātiņi, čaumala u.t.t. – tie ir bioatkritumi. Sapuvis ābols – tā jau ir pārtika.

Latvijā ir jūtama tendence, ka cilvēki diezgan daudz izmet gatavo ēdienu pārpalikumus. Aptaujā 20% no 1500 respondentiem atbildēja, ka nekad neizmet ēdienu, bet atdod mājdzīvniekiem. Tie pārsvarā bija lauku iedzīvotāji.

Statistika: no izmestās pārtikas 40% ir dārzeņi un augļi, seko miltu produkti, tad piena produkti, vismazāk izmet gaļas produktus un augļus.

Ieteikums – kaut piecas dienas pamēģiniet šādu eksperimentu, būsit pārsteigti. Eksperimenta noteikumi: neļauties akcijas preču vilinājumiem, uz veikalu doties ar produktu sarakstu; paskatīties uz pārtiku kā vērtību – kāds to ir radījis; nepērc neko lieku; uz veikalu neej ar  tukšu vēderu!

Vēl viens ieteikums – griezt maizi tik, cik var apēst; ieliet glāzē tik, cik var izdzert.

Arābiem ir teiciens: tik, cik izmetīsi labos laikos, tik tev pietrūks sliktos laikos!