Cilvēka aktivitātes sociālajos tīklos: vai tās drīkst ierobežot darba devējs

Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Vārda brīvība noteikti ir atbalstāma, tomēr, vai tad, ja darbinieks pārstāv kādu iestādi, viņš var sociālajos tīklos ievietot jebkādu informāciju? Vai sociālo tīklu lietošanu darba devējs drīkst ierobežot un vai tas attiecas uz arī personisku informāciju, jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Uzņēmuma "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola, jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un „WorkingDay Latvia” pārstāvis Andris Jansons.

Uzņēmuma "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola iepazīstina ar pētījumu ko veica kopā ar uzņēmumu "CV-Online" pērn organizēja pētījumu par darbinieku tēlu sociālajos tīklos.

• 81% aptaujāto darba ņēmēju norādīja, ka piedomā, ko publicē, jo tic, ka tas var iespaidot esošās darba attiecībās vai potenciālās iespējas iegūt jaunu darbu.
• Savukārt 40% darba devēji norādīja, ka darbinieku atlases procesā pievērš uzmanību tam, kādu saturu sociālajos tīklos publicē potenciālais darba ņēmējs.
• 38% pievērš uzmanību kolēģu publicētajam sociālajos tīklos, bet tikai 21% ir aizrādījuši kolēģiem, ja šķiet, ka saturu nebūtu labāk publicēt.

"Ja cilvēki publisko visu no brokastīm līdz naktsdzīvei, jāņem vērā, ka atklātā profilā to redz visi, kam ir piekļuve internetam. Cilvēkiem izvēlamies - mēs gribam būt publiski un atklāti, bet uzņemamies risku, ka arī topošais darba devējs redzēs, redzēs visi citi un tas var arī negatīvi ietekmēt," norāda Jekaterina Macuka, atgādinot arī par drošības riskiem, ko tas var radīt.

Ja darbiniekam ir profils sociālajos tīklos, viņam ir tiesības nedalīties ar sava darba devēja (uzņēmuma) informāciju. Tāpat ir tiesības paust informāciju par darba devēja sniegtiem pakalpojumiem, bet tai ir jābūt patiesai.

Andris Jansons norāda, ka ir uzņēmēji, kas seko līdzi darbinieku vai potenciālo darbinieku dzīvei sociālajos tīklos, citi tam pievērš mazāku uzmanību.

"Atlases periodā, kurš meklē darbinieku, kad ierauga viņa CV, aprakstu, var veikt pāris klikšķus, kāds viņš izskatās "Facebook", "Twiter", "Linkedin" un, nemaz nerunājot ar šo cilvēku par viņa personību, prasmēm, par viņa darba pieredzi, viņš jau izveido savu redzējumu, pieņēmumu, kāds šis cilvēks ir," atzīst Andris Jansons.

Viņš norāda, ka ir bijuši gadījumi, ka darba devēji atsakās no ieteiktās darbinieka kandidatūras, jo neapmierina cilvēka dzīve sociālajos tīklos.

"Katram jāuzņemas atbildība par sevi, kādā veidā viņš izpauž sevi dažādas dzīves situācijās," atzīst Andris Jansons.

Vai darba devējs var aizliegt lietot sociālos tīklus?

"Ja tas nav saistīts ar darba vajadzībām, es teiktu viennozīmīgi, ka šāda iespēja ir, jo darba laiks ir paredzēts darba pienākumu izpildei, darba devējs dod darba uzdevumus, ko darba laikā darīt," skaidro Kaspars Rācenājs. "Ja tas ir saistīts ar darba specifiku, darbiniekam nav jāsatraucas, ja viņš var pierādīt, ka tas ir saistīts ar darba pienākumu izpildi."

"Ja runājam, vai darba devējs var aizliegt lietot darbiniekam sociālos tīklus ārpus darba laika, viennozīmīgi - nē, jo atpūtas laikā darbinieks dara ko grib," norāda Kaspars Rācenājs.

"Nākamais jautājums, vai darba devējs ir tiesīgs ierobežot, piemēram, darbinieka kādu izpausmi ārpus darba laika savos privātajos sociālajos kontos. Šis jautājums jāskata ļoti plaši un katra situācija jāvērtē individuāli. Vārda brīvība kā tāda un katras personas tiesības izpausties ir ārkārtīgi augstā vērtībā un ierobežojums būtu jāskata ļoti šauri.

Ja man ir reliģisks viedoklis vai politiski uzskati, man ir tiesības to brīvi arī paust, pat ja manam darba devējam nepatiktu, kurā partijā esmu iestājies vai kādu politisko kustību atbalstu, vai no rīta es lūdzu Jēzu Kristu. Tā nav darba devēja darīšana. Man būtu tiesības savos sociālajos tīklos šādu informāciju paust.

Ja es savos sociālajos tīklos aicinu uz vardarbību, uz naidu, agresīvu rīcību vienam pret otru, tas jau ir smagāks gadījums un šeit būtu jāvērtē gan no administratīvā, gan krimināltiesiskā viedokļa, ja tiek konstatēts, ka sarkanā līnija ir pārkāpta, tad darbiniekam var būt nepatikšanas darba vietā, ka viņš šādu informāciju ir paudis. Arī šeit ir jāskatās šauri - ne katrs darbinieka pārkāpums, kas ir ārpus darba tiesiskajām attiecībām, ir korelācijā ar darba pienākumu  izpildi. Tādā gadījumā darbiniekus varētu atbrīvot arī par to, ka viņš pārkāpj ātrumu vai jebkuru administratīvo pārkāpumu. Ne tur nolika mašīnu, atbrīvo no darba. Te jāskatās, kā viņa darbības sociālajos tīklos ietekmē vai var radīt negatīvas sekas darba devējam."