Katram no mums reizēm vajadzīga atelpa un vajag apstāties. Ko nozīmē „darīt neko” un vai tas ir tas pats, kas nekā nedarīšana? Par atelpas brīžiem, kas tik ļoti nepieciešami prāta skaidrībai un harmoniskai dzīvei, raidījumā Kā labāk dzīvot saruna ar meditācijas skolotājiem: filozofu un reliģiju pētnieku Valdi Svirski un vēsturnieci, tūrisma uzņēmēju un sertificētu personīgās izaugsmes treneri Astru Kalniņu.

"Dzīvē ir vajadzīgs dinamisks līdzsvars starp aktivitāti, kas vērsta uz āru, un ieklausīšanos un ieskatīšanos, kas vērsta uz iekšu," vērtē Valdis Svirskis.

"Ja pārāk karstasinīgi ar kaut ko aizraujas, emocijas traucē pabūt iedziļināšanās stāvoklī. Stāsts ir par vienu - kā dzīvē pamanīt sevi," turpina Svirskis.

Seneka teicis: “Izcīni laiku priekš sevis.” Runa ir par to laiku, ko tu velti, mēģinot saprast, kas ir tev ir svarīgi un kas ir kā līdzeklis, lai svarīgo sasniegtu.

Astra Kalniņa mērķu sasniegšanu un spēju apstāties salīdzina ar ieelpu un izelpu. Ja ieelpojam savu dzīvi, ikdienu un visu sasprindzinājumu, ir jāatrod laiks, kad būs izelpas mirklis, laiks sev.

“Tas ir miers, kad nekur neskrienam, kad nekas nav jāizdara obligāti, kad ļaujam sev būt. Bet ir jautājums, kas tas ir būt sev – tas ir grūts jautājums,” vērtē Kalniņa.

"Pamatīgākais līdzeklis, ar kuru mācāmies saklausīt sevi, ir mūsu elpa," piekrīt Svirskis.

Darba mazāk nebūs, bet ir svarīgi saprast, kas ir katra paša labsajūta un rūpēties par to. Atrast laiku dienā, kas man sagādā labsajūtu. Bet ir jāzina, kas to sagādā, un tas nav viegli.