Ja cilvēks ir laimīgs savā dzīvē, smaida un ir priecīgs, viņš ir gatavs teikt atzinības vārdus. Tas atkarīgs no katra iekšējām pozitīvām sajūtām atkarīgs, lai varētu arī citiem pateikt ko labu. Darba vidē paldies ir jāsaka daudz biežāk, nekā darām to šobrīd.

Jebkurš no mums spēj sasniegt izcilus rezultātus savā profesionālajā vai sabiedriskajā darbībā, tikai jautājums, vai ikviens no mums par to grib arī ordeni. Cilvēkam ir nepieciešama atzinība par paveikto kā motivācija tālākam darbam. Vai cilvēks ir atkarīgs no atzinības? Vai visiem ir nepieciešama pozitīva motivēšana, lai gūtu labākus sasniegumus.  Varbūt dzīvot kā pelēkai pelei ir daudz labāk? Varbūt kāds nemaz netiecas pēc atzinības, viņu priecē darbs, ko izvēlējies, vai mācības, un cilvēks klusi un mierīgi to dara. Cik spējam būt uzmanīgi cits pret citu un cik viegli vai grūti mums ir teikt atzinības vārdus un arī tos saņemt. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Rīgas Stradiņa Universitātes profesore, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle Gunta Ancāne un Latvijas Personāla vadības asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs norāda, ka ļoti būtisks labsajūtas priekšnosacījums ir dažādu komplimentu un uzslavu saņemšana, un viņi alkst tos dzirdēt vairāk. Turklāt visbiežāk labie vārdi tiek sagaidīti no saviem tuvākajiem cilvēkiem, dzīvesbiedra, bērniem vai arī vecākiem, – tā liecina mobilo sakaru operatora „Amigo” un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Tomēr vienlaikus tikai ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju ikdienā regulāri saņem šāda veida uzmanības apliecinājumus

Piemēram, 25% aptaujāto uzskata, ka nemaz neprot izteikt uzslavas vai komplimentus.