Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Latvijas slimnīcās  šobrīd ārstējas ap 170 cilvēku, kas saslimuši ar Covid-19. Diemžēl, slimība turpina laupīt cilvēku dzīvības, tāpēc  joprojām ir svarīgs jautājums par vakcināciju. Kurām sabiedrības grupām šobrīd vajadzētu vakcinēties un cik efektīva ir pielāgotā vakcīna, ko ASV izbrāķēja, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Situāciju raksturo un vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Dace Zavadska situāciju saistībā ar Covid izplatību vērtē kā labu.

"Mēs esam nonākuši tik tālu, ka pamatoti to var uzskatīt par sezonālu infekciju. Tāda pati attieksme un tas, ko mēs domājam par gripu adenovīrusu, to pašu būtu jādomā un ceru tā domājam par Covid-19. Mums Latvijā ir diezgan laba hibrīdimunitāte, tas ir vakcinācija plus saslimšana, kas patreiz pierādīti labāk aizsargā," norāda Dace Zavadska.

Viņa arī norāda, ka vakcīnas ir apstiprinātas, vakcīnas ir labas un visā Eiropas Savienībā tās saņem vienlaicīgi. Vakcinācija Latvijā varētu sākties nākamajā nedēļā.

"Visu noteiks tas, kāds būs vīruss, kā vīruss mainīsies un to var tikai zīlēt. Šobrīd vadošie Eiropas un pasaules epidemiologi saka, ja kāds saka, ka viņš zina, kas būs rudeni, viņš vai nu melo vai grib izlikties gudrāks nekā viņš ir patiesībā, nekā var būt patiesībā. Vīruss var apmest kūleni, vīruss var mainīties, kā tas būs, ir ļoti grūti pateikt," atzīst Juta Kroiča.

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs skaidro, kurām cilvēku grupām būtu nepieciešams vakcinēties pirmām kārtām. Viņš arī min, ka pacienti labprātāk grib vakcinēties pie sava ģimenes ārsta.

"Lielākā prioritāte ir pacienti ar imūnsistēmas darbības traucējumiem. Tie, kuri slimo ar nopietnām slimībām, kuru imūnsistēma ir ietekmēta, kuriem arī omikrons varētu būt kā smaga saslimšana. Esam lēmuši, ka arī bērni jau no piecu gadu vecuma, ja viņiem ir nopietnas slimības, piemēram, onkoloģiskas slimības vai kāda orgāna transplantācija, vai kādi noteikti medikamenti, kas pazemina imūnās sistēmas aktivitāti, šie būtu vakcinējami pirmām kārtām," norāda Ainis Dzalbs.

"Nākamie seko iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem, pacienti, kas mīt sociālās aprūpes centros, pacienti ar hroniskām slimībām, noteikti, ko gribētu akcentēt, arī grūtnieces," turpina Ainis Dzalbs. "Mēģināsim šādās prioritāšu kategorijās vakcināciju nodrošināt."

Dace Zavadska norāda, ka svarīgi atcerēties, ka cilvēkiem, kas dzīvo kopā ar šiem riska grupu pacientiem, jābūt pasargātiem un vakcinētiem, lai nenestu mājās un neinficētu imūnsupresētos pacientus.

"Vairāk jādomā, nevis, ko man piespiedīs, bet drīzāk, kā lai es neinficējos, kā lai es neinficēju savus ģimenes locekļus, kā lai es neslimoju smagi, kā lai man nav komplikācijas. Par to būtu jādomā, nevis visu laiku sliktā valdība mani kaut ko piespiedīs darīt," vērtē Juta Kroiča. "Tas man liekas dīvaini - mana veselība man nerūp, bet rūp  valdībai, tad es dusmojos uz valdību, viņi grib, lai es būtu vesels. Tā ir patērētāju sabiedrības domāšana. Tā nav mūsdienu domāšana."

Viņa arī norāda, ka, dodoties uz ārvalstīm ir jāseko informācijai katrā konkrētā valstī, iespējams, lai to apmeklētu, būs vajadzīga vakcinācija. Katra valsts var noteikt savus noteikumus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. 

"Jāatceras atbildība, kas bija pirms Covid, ko mēs neievērojām. Varbūt Covid būs to iemācījis, ka tā ir jārīkojas. Ja Tev ir puņķi, ja esi sācis šķaudīt, ja vakar ir bijis vēmiens, vai bijusi temperatūra, vienalga Covid, rota vīruss vai ademovīruss, mēs palieka mājās. Mēs neejam ar stiklainām acīm, ar pilošu degunu un klepu uz darbu, uz skolu, uz bērnudāarzu vai teātri."

--

Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/