Kas nav kārtīgi pastrādājis mācību gada laikā, ir nopelnījis vasaras darbus! Latviešu valodas stundā saruna par SARS cov 2 laika leksiku un, lai arī svētki aizvadīti, skaidrojam, ko tad svinam – Līgo svētkus vai Jāņus?

Valodniece Dite Liepa skaidro, latviešu valodā oficiālais slimības nosaukums ir koronavīruss un šāda atveide atbilst nosaukumam latīņu valodā un, kā izrādās, fiksēta vārdnīcā jau pagājušā gadsimta 70.gados.

Valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs norāda, ka tipiska latviešu valodas problēma ir , ka raksta “covid”, bet izrunā “kovid”, ar kuru īsti netiek galā.

Tāpat viņš atgādina, ka pareizi ir jālieto ārkārtējā situācija, ko var arī saīsināt uz ārkārtas situāciju,

jo tās ieviešanas sākumā bijis sajukums, kā īsti ir pareizi – ārkārtas situācija, ārkārtējā situācija vai ārkārtējais stāvoklis.

Savukārt jēdziens sociālā distancēšanas ir pārņemts no angļu valodas.

Dite Liepa atklāj, ka internetā lietoti dažādi apzīmējumi vīrusa un slimības raksturošanai, savā ziņā “Covid laika lingvistiskā daiļrade”, kas raksturo šo laiku. Piemēram, vārdi kovidnieks, kā pareizi atkovidēt, kovidnoziedznieki, kovidmuļķi.

“Sabiedrība aktīvi reaģējusi. Jaunie vārdi ir provokācija sabiedrības iesaistīšanās procesam diskusijās,” bilst Dite Liepa.

Par covid laika daiļradi valodā, Andrejs Veisbergs atzīst, ka tā ir normāla valodas parādība, ka cilvēki spēlējas ar vārdiem. Bet lielākā daļa no tiem ir tādi vienas dienas vārdi.