Atzīmējot Pasaules diabēta dienu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizējam mītus par cukura diabētu un skaidrojam, kā izvairīties no šīs slimības, kā arī to, ko darīt, ja tomēr cilvēks ir kļuvis par diabēta pacientu. Ieteikumus sniedz profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre Gunta Freimane un "Mēness aptiekas" farmaceite Juta Namsone.

Ilze Konrāde skaidro, ka diabētu ir 54 dažādi tipi, bet sabiedrībā vairāk runā par pirmā un otrā tipa diabētu. Kad cilvēkam nosaka diagnozi cukura diabēts, 92% gadījumu runa ir par 2.tipa diabētu. Tas nozīmē insulīna nejūtību audos, ko ārsti sauc par insulīna rezistenci.

"Ja jūs jautātu, kā es redzu Diabēta dienu, lai arī oficiālie lozungi ir piekļuve speciālistiem utt., mans aicinājums un es apsolos arī radio ēterā, ka arī pati to beidzot izdarīšu, aiziet visiem, kuriem nav diagnozes, uz laboratoriju tukšā dūšā un nodot analīzes," mudina Ilze Konrāde. "Pēc rekomendācijām tas būtu jādara no 45 gadiem, šobrīd tas ir 40 gadi. Kas liecina par to, ka tas, kā mēs dzīvojam, mūsu stress, mūsu neizgulēšanās, relatīva mazkustība un uztura īpatnības, ir mainījušas mūsu vielmaiņas procesu un diabēts kļūst arvien jaunāks. 

Diabēta dienu varētu pārvērst par Pretdiabēta dienu un katrs, kurš sen nav bijis un nodevis analīzes, lūdzu, tukšā dūšā vajadzētu aiziet uz laboratoriju un noteikt cukura līmeni asinīs."

Gunta Freimane atzīst, ka daudziem ir grūti saņemties aiziet nodot analīzes un pārbaudīt cukura līmeni. Bieži vien pat cilvēkam ārsti jau iesaka lietot medikamentus cukura līmeņa pazemināšanai, bet viņš turas pretī un saka, ka mainīs dzīvesveidu, mainīs uztura paradumus. Cilvēkam parādās vainas apziņa, ka nav bijis vērīgs pret savu veselību. Viņa uzskata, ka nevajag sev pārmest un mocīties vainas apziņā, bet doties uz laboratoriju un veikt pirmo soli.