Dzīvei būtu jābūt saldai, bet ne burtiskā nozīmē. Kas jāzina par cukura diabētu, kā šī saslimšana ietekmē organismu, kā arī par sadzīvošanu un komplikāciju profilaksi raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Austrumu klīniskās slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja endokrinoloģe Ilze Konrāde un Austrumu klīniskās slimnīcas neiroloģe Iveta Haritončenko.

22.februārī dažādi izglītojoši pasākumi par cukura diabētu, kā arī iespēja pārbaudīt veselību būs Gaiļezera klīniskā universitātes slimnīcas poliklīnikā. Tur darbosies vairāki ārsti, būs profilaktiskie pasākumi – varēs izmērīt asinsspiedienu, cukura līmeni noteikt, apzināt insulta attīstības risku. Būs arī izglītojošas lekcijas.

Iemesli saslimšanai ar cukura diabētu:

  • Nesabalansēts uzturs – produktu daudzums un kvalitāte;
  • Mazkustīgums – dramatiski krītas fiziskā slodze cilvēkiem. 10 000 soļi dienā ir minimālā slodze, lai uzskatītu par pietiekami aktīvu cilvēku, bet to ir grūti savākt. Līdz 5000 soļu dienā ir mazkustīgs dzīvesveids.
  • Psihosociālais stress – ir daudz un ātri jāpaspēj, bet ar to netiek galā. Visi stresa hormoni darbojas pretēji insulīnam un veicina rezistenci. Cilvēka, kurš ir hroniskā stresā vajadzība pēc insulīna pieaug divas trīs reizes. Svarīgas relaksācijas tehnikas, lai cīnītos ar stresu
  • Nepietiekams miegs. Katrā šūnā ir “pulkstentiņš” un viņa negrib, lai divos naktī raksta lekcijas un sūta e-pastus un kaut uzgrauž. Viņa ir gatava krāt enerģiju nākamai dienai, kurā, ja cilvēks ir neizgulējies, viņš cenšas bieži uzņemt enerģiju ar kārumiem un našķiem.

Šo iemeslu dēļ otrā tipa cukura diabēts paliek arvien jaunāks – ar to saslimst arvien jaunāki cilvēki. Visstraujākais saslimšanas pieaugums ir vecumā no 40 – 45 gadiem.

Diabēts – cukura līmenis asinīs pārsniedz normālo. Latvijā ir ap 90 tūkstoši pacientu ar cukura diabētu, noteikti ir vairāk, jo ir cilvēki, kuriem tas nav atklāts.