Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Darba vide Latvijā un pasaulē mainās nepārtraukti, bet bieži tas ir evolūcijas process, tāpēc izmaiņas ir grūti pamanāmas. Par to, kas un kādā virzienā mainījies šajā jomā pēdējo divdesmit gadu laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Plašāk skaidro Valsts darba inspekcijas Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Ja agrāk darba drošības jomā un galvenie cilvēki, kas to organizēja, bija drošības tehniķi vai inženieri, tad tagad biežākie riska faktori ir psihoemocionālie un ergonomiskie. Izmaksas, kas saistītas ar darba nelaimes gadījumiem, var saprast salīdzinoši vienkārši, bet izmērīt arodslimības izmaksas vai izdegšanas sindroma izmaksas ir daudz grūtāk. Kas mūsdienās jādara, lai par darba aizsardzību varētu runāt kā par ieguldījumiem, nevis izdevumiem?

Letālo nelaimes gadījumu skaits darba vidē ir mazinājies būtiski.

"Savukārt, ja skatāmies uz otru pusi, kas ir arodslimības, visas slimības, ko dabū no darba, sākot no sāpēm mugurā, dažādu balsta kustību aparāta pārslodzes, plaušu slimības, alerģijas, to skaits ir ne tikai dubultojies, bet pieckāršojies un vēl vairāk. Vienkārši cilvēki arī vairāk apzinās, ja ir kaitējums darba vidē noticis, tu vari doties pie ārsta, iziet visu procesu un saņemt no valsts kompensāciju, ka es zaudējis darba spējas. Arī segt ārstēšanās, rehabilitācijas izdevumus," skaidro Linda Matisāne.

Dace Helmane norāda, ka globālie uzņēmumi ne tikai pieprasa, lai parādītu, kā ir sakārtota darba aizsardzības sistēma viņu partneriem citās valstīs, bet ari ierodas pārbaudīt. No šīm pārbaudēm baidās pat vairāk, nekā no Darba inspekcijas pārbaudēm.

"Aspekti, kas ir vairāk orientēti, lai netraucētu biznesu, lai nezaudētu biznesu, lai būtu labākais, ir būtisks dzinējspēks arī Latvijas uzņēmumiem. Bet plaisa starp labajiem un sliktajiem uzņēmumiem ir kā šķēru gali - labie kļūst arvien labāki," atzīst Linda Matisāne.

"Viena no pēdējo gadu tendencēm ir semināri, kā labāk izgulēties. Loģiski, ja esi no rīta izgulējies, tu esi produktīvāks, esi radošāks, pieļauj mazāk kļūdu. Līdz ar to ir mazāk nelaimes gadījumu.

Arī uzņēmumam ir labāk, cilvēks vairāk izdara: viņš foršāku runu uzrakstīs, vai izdomās jaunu pakalpojumu vai radošāku pieeju, vai laipnāk atbildēs klientam. Bet tā otra daļa vēl joprojām, tā riktīgi pelēkā zona, kas atlaiž darbiniekus ar vārdiem - tur ir vārti, ej."