"Apgalvot, ka tieši brokolis vai burkāns, biete vai kāposts izārstēs, tas būtu skaļš pieteikums, kuru būtu grūti zinātniski un argumentēti pamatot. Drīzāk visi kopumā var palīdzēt uzlabot veselību. Par to zinātniekiem šaubu nav,"  raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst dabiskās veselības centra „ReCure” uztura speciāliste Guna Bīlande.

Dārzeņi kā ārstniecības līdzekļi. Vienam tā ir pašsaprotama lieta, bet citiem... Vai dārzeņi var palīdzēt atgūt veselību?

"Dārzenis nav medikaments, bet ir vesela virkne pozitīvo aspektu, kas nāk līdzi situācijās, kad dārzeņus ēdam,

jo dārzeņi satur daudz šķiedrvielu, vitamīnu, antioksidantu, minerālvielu. Tie spēlē lielāko lomu," stāsta Guna Bīlande.

Speciāliste bilst, ka ir pierādījumi, ka augu valsts uzturs un, protams, arī dārzeņi, var uzlabot veselību, un ir virkne ieguvumu tieši hronisku saslimšanu gadījumos, bet dārzeņus nedrīkst saukt par medikamentiem. Tie ir  uzturlīdzekļi, kas uztur mūsu veselību.

"Pieturos pie kompleksa viedokļa, ka jebkurš augs, arī dārzenis, ir dzīvs organisms. Un nekas nav nejaušs, tā ir mijiedarbība, kompleksa mijiedarbība starp mūsu organismu un to organismu, ko patērējam uzturā. Pa vidu ir mikrobioms, miljardi baktēriju, kas pārtiek no tā, ko mēs apēdam," uzskata  Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, endokrinologs Valdis Pīrāgs.

Valdis Pīrāgs arī atgādina, ka ir arī indīgie dārzeņi, piemēram, kartupeļu zaļās mizas, kas satur solanīnus.

"Teikt, ka ir labie dārzeņi, sliktie dārzeņi, vērtīgāki dārzeņi, mazāk vērtīgi, tas ir  vienkāršots apgalvojums," atzīst Valdis Pīrāgs. Viņš arī norāda, ka tikai pēdējos gados ir atklāts, cik nozīmīga ir mijiedarbība starp mikrobiomu un to, ko mēs ēdam, mikrobioma produktiem un mūsu vielmaiņu. Tas ir arī viņa pētijumu lokā.

Guna Bīlande atgādina, ka

dārzeņu ēšanai nevajadzētu būt kampaņveidīgai, tam jābūt ikdienas rituālam vai neatņemamai sastāvdaļai, tāpat kā mēs no rīta un vakarā tīrām zobus.