No 21. līdz 25. septembrim raidījumā Kā labāk dzīvot „Dārzeņu nedēļa”. Pirmdienas raidījumā skaidrojam, cik daudz Latvijā audzētos dārzeņus patērējam.

Jau daudzus gadus mēs dzirdam aicinājumu ēst vietējo un pēc iespējas svaigu no Latvijas laukiem nākušo produkciju. Vai tas vispār ir iespējams, ja runājam par Latvijā audzētiem dārzeņiem, un vai mēs vispār spējam ar tiem nodrošināt pircējus, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē agronome un dārzeņkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte, lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvis un "Latvijas Dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš, uzņēmuma "Baltijas dārzeņi"direktors Jānis Bušs un Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.

"Ja tirgotāji iestājās par vietējo preci, es kā pircējs ieeju veikalā, tur lielas plāksnes, cenu zīmes, uz kurām ir lieliem cipariem cena un sīkiem, sīkiem burtiņiem izcelsme. Kāpēc pie vīniem var uzlikt lielu plakātu ar valsti, kāpēc pie dārziņiem uz šāda plakāta nevar uzrakstīt Latvija tikpat lieliem burtiem.

Par to  mums dārznieki smejas, redzi, vīnam var uzlikt lielu plakātu – Gruzija, Kalifornija, Jaunzēlande, Austrālijā, bet mums – Latvija – nevar. Arī to Poliju uzrakstiet, lai cilvēki zina, kā šie ir Polijas gurķi, šitie – Latvijas gurķi, šitie –, teiksim, Holandes gurķi. Viss ir sīkiem burtiem, nenes jau palielināmo stiklu visi līdzi," jautā Jānis Bērziņš, runājot par dārzeņu pieejamību veikalos.


"Mums, piemēram, nav viszemākās dārzeņu cenas Baltijā, bet mums ir vislielākā izvēle, mums ir vislielākā kvalitāte, pa tādu naudu lietuvieši un igauņi nevar dabūt tik labu labas kvalitātes augļus un dārzeņus. Tie visi ir ieguvumi, par pārējo mēs pat nerunājam, bet es ļoti ceru, ka vēl ir pāris mēneši un ka ieklausīsies un sapratīs, ka ieguvums ir ne tikai kā domā dažiem tirgotājiem, dažiem ražotājiem, tas ir liels ieguvums visai sabiedrībai – samazinātais PVN, kas ir radījis ļoti daudz labas lietas," analizē Inguna Gulbe.