Pastāv liela iespēja, ka jau 2030. gadā Eiropas Savienībā kūdru nevarēs iegādāties ne lauksaimnieki, ne mazdārziņu īpašnieki. Kāpēc tā un vai mēs varam izdzīvot bez kūdras?

"Kūdra būs, bet cik tā maksās," raidījumā Kā labāk dzīvot norāda Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere.

Krīgere skaidro, ka lielāko daļu kūdras, kuru ieguva Eiropas Savienības valstis līdz 2017. gadam izmantoja enerģētikā (kurināmajam). Latvijā kūdru enerģētikā neizmanto jau kopš 2001.gada, tikai dārzkopībā un pakaišiem. Pēdējos gados visas kūdras ieguves valstis pārkārtojas, un iegūtie resursi tiek izmantoti tikai dārzkopībai un pakaišiem, bet daudz kur kūdru vērtē kā enerģētisku fosilo resursu, kas neatjaunojas. Bet kūdra lēni atjaunojas.

"Latvijā pēdējo 200 gadu laikā kūdras pieaugums katru gadu ir divi milimetri. Ja rēķinām, cik vidēji iegūstam un kāds ir pieaugums, tad kūdra katru gadu paliek arvien vairāk," norāda Ingrīda Krīgere. "Tie nav tikai skaitļi, bet apjoms."

Skaidrojot gaidāmās izmaiņas un nozares attīstību, Krīgere atzīst, ka šobrīd ir tendence, ka lielie kūdras ieguvēji savas investīcijas novirza uz Krieviju un ceļ rūpnīcas tur. Līdz ar to aktualizējas arī jautājums, no kurienes Eiropā būs kūdra un cik tā maksās.

"Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nerēķina, cik mums maksās klimata pārmaiņas un zaļais kurss. Ir jauki, ka mēs rūpējamies par dabu, ka domājam par to, kā samazināt emisijas, kā dzīvot un strādāt zaļāk un ilgtspējīgāk, bet tajā pašā laikā nevajag aizmirst, ka tās ir lielas izmaksas," norāda Ingrīda Krīgere. "Diemžēl neviena valsts īsti nav aprēķinājusi šīs izmaksas. Mūsu mērķi ir lieli, mēs apņēmusies līdz 2030. gadam par 55% samazināt emisijas, bet ir jautājumi par to, cik dārgāka kļūs dzīve parastam iedzīvotājam. Uz šo jautājumu neviens nevar atbildēt. Bet tie nebūs pieci vai 10 procenti."

Un šo sadārdzinājumu veidos arī kūdra.

Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka nav radīts alternatīvs produkts, ar ko aizstāt kūdru dārzkopībā. Ir citi augšanas substrāti un vides, ar ko aizstāt kūdru, bet ir augi, kas neaug citur, kā kūdras substrātā. Pētījumi liecina, ka

2050. gadā būs nepieciešamo par 419% vairāk substrāta, lai pabarotu cilvēkus, lai nodrošinātu dekoratīvo augu audzēšanu un mežu audzēšanu.

Jau 2023. gadā Eiropas Savienībā stāsies spēka taksonomijas regulas pielikums, kurā būs minētas ilgtspējīgās nozares. Krīgere izsaka cerību, ka dārzkopība būs šajā sarakstā un varēs kūdru izmantot.

Dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte skaidro, ka Vācijā alternatīvas kūdras substrātam meklē jau vairāk nekā 20 gadus. Bet nav radīts substrāts, kas var aizstāt kūdru, kaut viņi ļoti zaļi domājoši.

"Labas kvalitātes kūdra pasaulē nemētājas katrā purvā. Vislabākā kūdra no dārzkopības viedokļa ir šeit ap Baltijas jūru. Tas, kas viņiem varētu būt kaut kur aiz Urāliem Sibīrijā, pirmām kārtām, nemaz nezinām, cik daudz tur ir kūdras. Tur ik pa brīdim notiek ugunsgrēki. Degusī kūdra varbūt der pakaišiem, bet kā dārzkopības substrāts nē. Tas nav tik vienkārši, kā varētu likties, sēžot pie galda un rakstot normatīvos aktus," norāda Mārīte Gailīte.

Tikai kūdrā aug kāpostu dēsti, salātu, seleriju dēsti. Bioloģiskie audzētāji arī bietes audzē kūdras substrātā, kur nav klāt ne smiltis, ne grants. Mārīte Gailīte ir pārliecināta, ka nevaram no kūdras atteikties, jo tā būs vajadzīga arvien vairāk, lai pabarotu cilvēci.