Lai gan pēckara periodā būvēto daudzdzīvokļu māju kalpošanas ilgums ir noteikts Ministru kabineta noteikumos, tajās esošās komunikācijas nolietojas ātrāk nekā pati ēka. Tāpēc, negaidot mājas kapitālo remontu, tās ir jāmaina. Viegli teikt, bet grūti izdarīt. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Situāciju vērtē Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš un būvinženieris Sergejs Meirovics.

Valsts kontrole 14.janvārī arī publisko likumības un lietderības revīzijas ziņojumu "Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām?".

Sergejs Meirovics uzskata, ka pēc pārbaudes nekas netiks darīts, vai arī būs maz pasākumu, lai uzlabotu situāciju nopietnā un riskantā telpā, jo arī līdz šim nekas labs nav veikts.

"Renovācija ir atkarīga no dzīvokļa īpašniekiem, pašvaldības nevar vienpersoniski pieņemt lēmumu. Pašvaldību īpašumu mājās tā ir 100% pašvaldības atbildība, tur, kur pašvaldības vēl pārvalda mājas un dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši, viss ir atkarīgs no viņiem un tur ir nopietnas problēmas, atzīst Vitolds Peipiņš.

“Komunikācijas ēkā ir visi inženiertīkli - ūdensvads, elektrosistēmas, kanalizācija, arī ventilācijas sistēmas prasa kopšanu un uzturēšanu.

Kas attiecas par kanalizācijas sistēmām, tās, ņemot vērā šo ēku kalpošanas ilgumu, kas sasniedz 50 un vairāk gadus, praktiski ir savu laiku nokalpojušas. Ir iestājies tas periods, kad teju jāsāk mainīt.

Mēs varbūt ne visur pamanām, bet ir noplūdes, ko neievēro, nepievērš uzmanību. Tas attiecas uz ūdens vadiem, elektrosistēmām,” skaidro Meirovics.

“Dzīvojamām mājām, kas celtas 60.gados, komunikācijas nokalpojušas, viņas vēl darbojas, bet uz riska robežas. Iedzīvotāji to neredz, pārvaldnieks redz un saprot, ka jāremontē. Lai remontētu, ir jābūt dzīvokļu īpašnieku kopīgam lēmumam. Likumdošana šobrīd nodrošina dzīvojamo māju apkopšanu, bet nenodrošina uzlabošanu,” analizē Peipiņš.

Meirovics uzskata, ka ir jābūt likumiem, kas nodrošina to, ka ēkas nenonāk līdz avārijas situācijai.

“Jābūt lēmumam, kas nosaka laiku, pēc kura jāsāk darbi. Nedrīkst novest līdz ārkārtas situācijai. Tam jābūt noteiktam ar likumu,” norāda Meirovics.

"Ir vajadzīgs speciālistu izvērtējums, cik maksā ēku savest kārtībā. Valstij ir jānodrošina vide, kādā cilvēki dzīvo. Cilvēki, kas ekspluatē, viņiem trūkst izglītības par šo nozari, viņi nesaprot, kāds var būt gala rezultāts," turpina Meirovics.

Meirovics norāda, ka nav pareizs uzskats, ka nebūtu jāiegulda līdzekļi ēkās, kas šobrīd ir labā stāvoklī.

"Katra ēka ir kā dzīvs cilvēka organisms, tikai par ēku cilvēkam jārūpējas pašam. Par cilvēka veselību rūpējas ārsti. Katra ēka sāk novecot ar to brīdi, kad to sāk ekspluatēt. Un par ēku neviens nerūpējas, dzīvo vienai dienai, viss ir silti, man ir labi," atzīst Meirovics.