Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kopš 2009. gada Latvijā ir pieejamas daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas. Pa šiem gadiem ir uzkrājusies gan pozitīva, gan negatīva ēku renovācijas pieredze. Vai esam mācījušies no pieļautajām kļūdām un vai šai programmai ir jēga, raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījuma viesi: Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes speciālists Arnis Lellītis, Rīgas Tehniskās universitāets Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors Agris Kamenders un "Jurisconsultus" vadītājs un jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības jautājumos Jānis Uzulēns.

"Noteikti ir jēga. Lielākais izaicinājums, kā nonākt līdz reālai atjaunošanai, jo parādās daudz dažādu jautājumu, gan tehniski, gan juridiski. Kā savstarpēji dzīvokļu īpašniekiem vienoties. Tie ir lielākie izaicinājumi," atzīst Agris Kamenders.

Viņš arī norāda, ka ir divi galvenie ieguvumi no siltināšanas:

• ēkas ir jāsakārto tīri tehniski, jo tās ir novecojušas, inženiertehniskas komunikācijas ir novecojušas,
• otrs - enerģijas patēriņa samazinājums, izmaksu samazinājums.

30% siltuma zuduma samazinājums, kas noteikts programmā, ir minimums, vērtē Agris Kamenders.

"Tas ir sasniedzams. Šobrīd ieguvumi ir 50 - 60 % enerģijas patēriņa samazinājums  ēkās. Tas iespējams ar šī brīža tehnoloģijām. Tā ir norma. 30 % ir minimums," bilst Agris Kamenders.

"Agrāk vai vēlāk būs jāiegulda īpašumā," norāda Arnis Lellītis. "Kāpēc to neizdarīt, saņemot atbalstu. Pēdējā programmā kapitālā atlaide ir 49% no attiecināmajām izmaksām. Tas ir ļoti daudz."