21. gadsimts ir informācijas laikmets. Kur ir informācija, tur ir dezinformācija, kas tiek izplatīta ekonomisku, reliģisku un, protams, politisku iemeslu dēļ. Bieži vien visi trīs un vēl citi iemesli  savijas vienā ciešā kamolā, veidojot pat savdabīgas kombinācijas, ar kurām mums ir nācies saskarties pēdējo gadu laikā. Aizvadīto divu gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi viltus ziņu un dezinformācijas izplatība, ko veicinājuši pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas apstākļi. Kā sevi pasargāt no viltus ziņām un dezinformācijas un kāpēc vieni cilvēki ir pakļauti viltus ziņu ietekmei, bet citiem tās klāt nelīp, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē dezinformācijas pētniece Baltijas valstīs "Atlantic Council" Digitālās izpētes laboratorijā Nika Aleksejeva, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes locekle Kristīne Tjarve.

"Vairojusies dezinformācija, kur apakšā ir nolūks, ir vairojusies. Ja runājam par stratēģiski vērstu dezinformāciju no mūsu austrumu kaimiņa uz Eiropu, tās mērķis ir sēt neticību, apmulsumu, kam ticēt, ka nē. Beigās varbūt cilvēks nolemj - šiem es vairs neticēšu, viņi vienreiz kļūdījās, iešu pie tiem, tie atkal ir kļūdījusies. Tad kam lai es beigās ticu? Tas ir mērķis," atzīst Nika Aleksejeva.