Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Jaunākajā ES ziņojumā par to, kā dalībvalstīm ir klājies pēdējos desmit gadus digitalizācijas attīstības jomā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāju sekmes digitālo pamata prasmju apgūšanā ir stipri viduvējas. Kāpēc Īrijā 70% iedzīvotāju ir apguvuši digitālās prasmes, bet Latvijā tikai 49%, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē LIKTA prezidente Signe Bāliņa un uzņēmuma "Crayon Latvija" pārstāvis Agris Ivbulis.

"Digitālās prasmes, gan termins, gan tas, ko šīs prasmes ietver, arvien mainās, jo tehnoloģijas nāk arvien jaunas klāt. Tagad pēdējais bubulis, no kura visi baidās, ir mākslīgais intelekts. Protams, tas ir arī saistībā ar drošību, ar kiberdrošību," vērtē Signe Bāliņa. "Kādreiz pietika, ka ieslēdzam datoru, saprotam, kas ir internets, ja mākam atbildēt uz e-pastiem, lieliski. Mūsdienās, ja tev nav sapratne par drošību digitālajā vidē, ja nav sapratne par to, kas ir mākslīgais intelekts vai kādas citas jaunas tehnoloģijas, kas nāk, mēs no viņām baidīsimies, neizmantosim."

"Ja mans darba devējs mani nemāca, vai nu es pats par to rūpējos, vai meklēju citu darba devēju, kas par to gādās un veicinās manu izaugsmi," turpina Signe Bāliņa.

Digitālās pamatprasmju kopums mūsdienās:

• saprotu, kāda ir digitālā vide, jo varu darīt, ko ne, tas ir jautājums par drošību, jautājums par to, kā es pats varu radīt saturu - video, audio vai teksts;
• tas ir jautājums par komunikāciju, kā es komunicēju ar virtuālo Ivaru, kā es komunicēju ar kolēģiem, kādas ir manas komunikācijas prasmes digitālajā vidē, jo komunikācijas rīku kļūst arvien vairāk;
• kā izmantoju tehnoloģijas lēmumu pieņemšanā, kā spēju izanalizēt informāciju, izanalizēt datus, lai varētu pieņemt lēmumus.

"Man nav bažas, runājot par pētījumu, par iedzīvotāju prasmi, vai tas ir 49 vai 51%, tās ir nianses, jo Eiropā vidējais ir 54%. Turpat mēs vien esam," uzskata Agris Ivbulis. "Uztrauc organizāciju segments. Ja runājam par mākslīgo intelektu, tehnoloģijām, jāsaprot, ka šie risinājumi ir bāzēti mākoņpakalpojumu sniedzējplatformās. Lai līdz mākslīgajam intelektam tiktu, ir jāsalauž domāšana, jāsaprot, ka bez pilnīgas vai daļējas resursu pārnešanas uz mākoņplatformu, mēs šīs tehnoloģijas nemaz nespējam pielietot. Jāsāk ar to. Šie cipari ir dramatiski, ja Igaunijā  mākoņservisus izmanto 51% orgaizāciju, Latvijā - 21%. Atpaliekam divas reizes," vērtē . "Tā, pirmkārt, ir nezināšana, otrkārt, - iracionālas bailes, lai arī situācija uzlabojas pēdējos gados."

Signe Bāliņa norāda, ka daudzi izmanto mākoņpakalpojumus to ne nemaz nezinot.

"Skatoties uz notikumiem pasaulē, ir skaidrs, ka arvien vairāk būs jādomā par kiberdrošību. Uzbrukumi, šīs pašas vēstules, kas bija visām skolām un izglītības iestādēm, tas ir pasaules fons. (..) Ja izmantojam mākoņpakaļpojumus, esam daudz drošāki, nekā tad, ja neizmantojam. Tie resursi, ko lielie pasaules vendori [programmatūru piegādātāji] var ieguldīt tajā visā, ir citi, kā mazais uzņēmums, kuram nosacīti serveris stāv zem galda. (..)

Es negribu nevienu biedēt, bet kiberuzbrukumi kļūst arvien biežāki. Šī pāreja uz mākoni ir viens veids, ka pasargāt savu uzņēmumu, kā pasargāt sava uzņēmuma datus," analizē Signe Bāliņa. "Varbūtība, ka hakeris uzlauzīs lielo mākoni, ir daudz zemāka, nekā, ja viņi uzbruks vienam mazajam serverītim. Aizvien vairāk uzbrukumi ir slimnīcām, medicīnas iestādēm, bankām. Visur mēģina."

Lai noskaidrotu, kādas ir Siguldas novada Inčukalna pagasta iedzīvotāju digitālās prasmes, dodamies uz Inčukalna bibliotēku. Tur pēc stundām pie trīs datoriem pulcējas skolēni, bet no rītiem bibliotēkā visbiežāk iegriežas seniori, lai samaksātu dažādus rēķinus.