Izrādās, ka digitālās tehnoloģijas var efektīvi izmantot psihosociālās labklājības nodrošināšanā. Vai psihologa konsultācija attālināti ir līdzvērtīga reālajai un vai mēs varam parūpēties par savu veselību ar dažādu viedierīču aplikāciju palīdzību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja Jeļena Ļubenko, RSU Datu drošības un pārvaldības daļas vadītāja Laura Bērziņa un RSU Iekšķīgo slimību katedras asociētais profesors Vladimirs Voicehovskis.

"Tehnoloģijas ir jāmāk izmantot veselīgi," atzīst Jeļena Ļubenko.

Vladimirs Voicehovskis arī piekrīt, ka tehnoloģijas ir jāizmanto. Izvairīšanās jau ir kā paranoja.

"Ir pētījumi, kas rāda, ka ar tehnoloģij palīdzību uz pusi var samazināt ārsta slogu, attiecīgi paaugstināt pacienta dzīves kvalitāti, jo viņš saņems pilnvērtīgu informāciju ne no vikipēdijas, bet speciālista," norāda Vladimirs Voicehovskis.

Laura Bērziņa nākotne būs arvien datiem pilnāka. Šobrīd ikvienā aplikācijā ir daudz un dažādi dati.

"Ja nepieskatām, kas notiek ar mūsu personīgajiem datiem, mūsu darbavietā esošiem datiem, to kāds var izmantot uzņēmējdarbībā. Veselības dati ir īpaši aizsargājami, ja tie nonāk nepareizās rokās, cilvēkam var nodarīt lielu kaitējumu," bilst Laura Bērziņa.

VIņa skaidro, ka veselības datus var izmantot dažādu medikamentu izstrādei, bet, ja nonāk publiskā vidē ar cilvēka psiholoģisko veselību saistīta informācija un cilvēks vēlāk izvēlas startēt uz amatu, kur tas ir būtiski, šī informācija, pat ja tā nav patiesa, var ierobežot ceļu uz amatu.

"Speciālistiem ir daudz vairāk aizspriedumu pret aplikāciju nekā klientiem. Klienti ir daudz atvērtāki meklēt iespējas ar aplikāciju palīdzību, it sevišķi, ja aplikācija ļauj iepazīt sevi labāk, izvirzīt mērķus," atzīst Jeļena Ļubenko.

"Protams, tas prasa lielāku motivāciju, iekšēju strukturētību strādāt un pētīt pašam. Šis ir lietotājiem draudzīgs veids, kā parūpēties par sevi, apzināties, kas ir svarīgākais."

Laura Bērziņa norāda, ka jebkurā gadījumā ir jāizvērtē, kas notiks ar datiem, ko prasa ievadīt pakalpojuma sniedzējs. Ja tas ir tikai vārds un uzvārds, pēc tā cilvēku arī nevar identificēt. Ja prasa norādīt plašāku informāciju, ir jāizvērtē, kur to dara.

RSU arī top aplikācija izdegšanas sindroma novērtēšanai un novēršanai. Diemžēl šobrīd trūkst finansējuma ieceres attīstīšanai.