Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Digitālās prasmes lietotājiem ir nepārtraukti jāatsvaidzina, ir tie, kam tas sagādā raizes, ir cilvēki, kurus tas neuztrauc. Banku speciālistu novērojumi rāda, ka senioriem digitālo prasmju apgūšana nebūt nav problēma. Jā, gados vecāku cilvēku apmācības process būs krietni ilgāks nekā jauniešiem, bet lielākas problēmas jaunu digitālo prasmju apgūšanā ir cilvēkiem vecumā 50+. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas aktīvo senioru alianses pārstāve Līvija Marcinkeviča, „Swedbank” projektu vadītāja Līga Krievāne-Kalniņa, Latvija.lv pārstāvis Zigmārs Grūbe un SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Visvairāk problēmu jaunu prasmju apgūšana sagādā cilvēkiem pirmspensijas vecumā. Līga Krievāne-Kalniņa norāda, ka pensijas vecuma cilvēki ir ļoti apzinīgi klienti, ja viņi ir aicināti izvēlēties smart ID, viņi to arī apzinīgi dara.

„Ja viņiem ir iemācīts, ierādīta viena taciņa, viņi arī apzinīgi to dara,” skaidro Līga Krievāne-Kalniņa.

„Pieļauju domu, ka 50+ klientiem, kuri ir kūtrāki, kuriem ir vajadzīgs papildus pamudinājums vai aicinājums kaut ko darīt, varbūt kautrējas lūgt palīdzību, jo liekas, ka es taču visu vēl varu. Šai klientu grupai grūtāk, arī statistika rāda, ka viņi mazāk aktīvi jaunu paradumu apgūšanā.”

"Cilvēkiem ir dažāda digitālo risinājumu lietošanas pieredze, visās vecuma grupas parādās konservatīvi klienti, kam vajadzīgi citi motivatori savu prasmju papildināšanai ikdienā,” vērtē Līga Krievāne-Kalniņa.

Ne visiem ir rēķini jāmaksā, kādā ģimenē tas ir sadalīts, kādā to veic viens cilvēks, cits iepērkas aktīvāk, izmantojot interneta vidi. Kaut kas palikt ārpus zināšanu loka

„Dažāda ir klientu uzvedība dažādās vecuma grupās. Jaunieši ir bailīgāki vēl par senioriem. Viņi ir bravurīgi, kad jārunā, kad jādara, dažkārt nesanāk. Seniori ļoti mainījušies, ir dažādi cilvēki ar dažādam prasmēm,” piekrīt Arnis Škapars.

Līvija Marcinkeviča arī piekrīt, ka seniori ir dažādi, atšķiras tie, kas pensionējas tagad, no tiem, kas pensijā aizgājuši pirms 10 gadiem. Cilvēki pēdējos gados ir apguvuši daudzas prasmes darboties digitālā vidē un tās saglabājas arī pēc aktīvās darba dzīves.

Aliansē senioriem ir iespēja dažādos līmeņos apgūt datorprasmes, pēdējie gadi pieprasa papildinātie finanšu sistēmas pratībā. Tāpat daudzi nāk uz individuālām konsultācijā ar saviem datoriem, telefoniem.

„Digitalizācija ir strauja, bet ir jāinvestē laiks, lai pacietīgi stāstītu cilvēkiem,” norāda Arnis Škapars. Viņš arī min, ka ģimene ir svarīga senioriem digitālo prasmju apguvē, svarīgi, ka bērni pacietīgi izskaidro un parāda, kā rīkoties interneta vidē, kā rīkoties ar viedtālruni.