Vai zināt, cik Baltijas laša gaļas mēs varam apēst dienā lai nerastos problēmas ar palielinātu dioksīna daudzuma uzņemšanu. Izrādās, ka devas ir tiešām niecīgas! Vīriešiem nedaudz mazāk par 13 gramiem, bet sievietēm mazliet vairāk par 11 gramiem. Tā ir viena laša gaļas šķēlīte, ko uzlikt uz maizes - un viss! Sarunā par dioksīna līmeni zivīs, jo sevišķi, Baltijas lašos piedalās Zinātniskā institūta BIOR pārtikas un vides laboratorijas vadītājs Dr.chem. Vadims Bartkevičš, Latvijas Zivrūpnieku federācijas priekšsēdētājs Didzis Šmits un PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Kur rodas dioksīns? Hlorētu savienojumu ražošanas procesos, metalurģijas procesos, papīra balināšanas un atkritumu dedzināšanas procesu rezultātā. Ap Baltijas jūru dzīvo 90 miljoni cilvēku, tas arī iespaido to, ka dioksīna līmenis Baltijas jūrā ir ļoti augsts. Iekšējos ūdeņos dioksīna koncentrācija ir tikpat liela kā Baltijas jūrā. Cilvēki gan ar gaisu, gan ūdeni uzņem dioksīnu. Apkārtējās vides piesārņjumam ir vislielākā loma dioksīna koncentrācijas veidošanā.

Pētījumi liecina, ka maksimālais dioksīna koncentrācijas līmenis bija sasniegts 70. gadu sākumā. Līdz 1980. gadam tas samazinājās, un no 90. gadiem līdz šim laikam nekādas koncentrācijas izmaiņas nav novērojamas.Eiropas Pārtikas drošuma aģentūras pētījumi liecina, ka dioksīna daudzums pārtikas produktos pēdējo 10 gadu laikā samazinās. Likumdošanā ir ieviestas speciālas normas, un tās kļūst stingrākas.

Kāpēc tieši lasis?

Lasis ir plēsējzivs, kas dzīvo ilgi, un tai liels tauku saturs organismā. Laši, foreles un zuši - tās ir zivis, kurās var uzkrāties liels dioksīna daudzums. Jo vecāka zivs, jo dioksīna līmenis augstāks. Atdalot zivju taukus, dioksīna līmenis samazinās. Ne visos lašos dioksīns ir vienādā līmenī. Līmenis, kas pārsniedz noteikto normu, ir tikai lašos, kuru svars pārsniedz 4,4 kg un garums 72 cm. Norvēģijas lašos dioksīna koncentrācija 8-10 reizes mazāka kā Latvijas lašos.

Dioksīns iedarbojas uz cilvēka DNS molekulu, iedarbība saistīta ar kancerogēno efektu, var būt attīstības traucējumi, iedarbojas uz embrija attīstību - svarīgi sievietēm reproduktīvā vecumā.