Latvijas Radio uzsāk akciju „Dod pieci”. Šogad palīdzēsim sarūpēt atbalstu cilvēku rehabilitācijai pēc onkoloģiskām saslimšanām. Viens ziedojums piecu eiro apmērā ļaus vienam cilvēkam apmeklēt vienu nodarbību onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" psihosociālās rehabilitācijas nometnē, kas domāta onkoloģisko saslimšanu skartajiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem.

“Nometne balstās uz trim pamatpostulātiem,” raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" pārstāve Krista Tuča. “Tā ilgst piecas dienas, un pirmais svarīgais punkts ir informācija – cilvēki piedalās lekcijās, kur informāciju sniedz speciālisti. Skumdina, ka cilvēki maz zina, kas ir vēzis, kā par to runāt.“

Nometnē daudz plašāku informāciju iegūst arī tie, kas vēzi ir izslimojuši, jo cilvēkiem nav skaidrības, kas ar viņiem noticis un kāpēc noticis. Otrs svarīgs nometnes darbības virziens ir grupu terapija, kad notiek nodarbības pie psihoterapeita un mākslas terapeita.

"Un trešais svarīgais nometnes darbības virziens ir fiziskās aktivitātes," norāda Tuča. "Fiziskās aktivitātes ļauj uzturēt ķermeni mundrāku un ļauj uzturēt arī garu. Pēc slimības būtiski ir pareizi kustēties, tāpēc tas jādara profesionālā vadībā vai pēc profesionālā konsultācijas."

Tuča arī norāda, ka cilvēkiem, kas pārslimojuši vēzi, ir būtiski satikties ar savējiem. "Cilvēki nometnē zina, ka pārējie sapratīs, kā viņi jūtas. Var savstarpēji dalīties pieredzē un sniegt padomus," bilst Tuča.

Pētījumi liecina, ka katram trešajam cilvēkam pēc onkoloģiskas slimības ārstēšanas ir nepieciešama psihosociālā rehabilitācija. Onkoloģijas pacientiem ir problemātiski tikt galā ar savām emocijām un jūtām. Raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par vajadzību, kuras atbalstam šogad ziedojam naudu “Dod pieci” labdarības akcijā. Onkoloģiskās saslimšanas jeb vēzis katru gadu skar ļoti ļoti daudz cilvēku un viņu tuvinieku dzīves. Un pilnīgi droši var teikt, ka tikpat nesaudzīgi kā ķermeņus, vēzis traumē arī mūsu domas, sajūtas un to, kā redzam pasauli. Arī tas ir jāārstē.

“Vēzis ir šoks un pārmaiņas, kam jābūt gatavam arī emocionāli. Trauksmainākais pēc izārstēšanās ir pirmais gads, kad cilvēkiem ir milzīgas bailes saslimt atkal,” skaidro psiholoģe Ieva Guļāne. Šajā periodā psihologi un psihoterapeiti palīdz un iedrošina atgriezties dzīvē.

Arī fiziska atgriešanās dzīvē, praktiskie faktori ir svarīgi, jo ārstēšanās laikā cilvēks ir bijis prom no darba, arī attiecības mēdz sašķobīties,. “Vēl būtiska ir pašapziņa,” norāda Guļāne. “Slimība ievaino cilvēka pašapziņu, ir daudz jautājumu - kāpēc es. Pēc izārstēšanās dzīvo ar domā, ka ir vēža apzīmogots un cik pilnvērtīgi varu atgriezties dzīvē.” Tāpēc svarīgs ir pašapziņas jautājums, lai cilvēks varētu dzīvot turpmāk pilnvērtīgu dzīvi.