Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kopumā statistika par satiksmes negadījumos cietušajiem un bojā gājušajiem uzlabojas, taču ne šajā mēnesī gada tumšajā laikā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Valsts policijas pārstāvis Andris Locs. Problēmas tumšajā laika periodā arvien saglabājas, joprojām gājēji gandrīz nemaz nedomā par savu drošību, gan nelieto atstarotājus, gan šķērso ceļu neatļautās vietās. Protams, nav redzami.

Ceļu satiksmes drošības dienesta pārstāvis Jānis Aizpors uzteic velosipēdistus, kas kļuvuši prātīgāki - viņi lieto atstarojošās vestes daudz vairāk un kļuvuši pamanāmāki. Gājējiem varbūt ir grūtāk saprast, ka viņš nav redzams tiem, kas brauc ar auto.

Neizbēgami esam pietuvojušies laikam, kad no rīta atveram acis un aiz loga tumšs, kad vakarā atgriežamies no darba mājās – ārā atkal tumšs… Šis fakts, protams, neko daudz nemaina visu pārējo dzīvi – esam aktīvi joprojām, taču tumsa maina situāciju uz ceļiem – katru gadu rudenī un ziemā dzirdami ieteikumi būt redzamiem un pārliecināties, vai paši visu redzam, taču katru gadu notiek nelaimes gadījumi tāpēc, ka kāds slīdējis uz slidena ceļa, kādam nav bijis atstarotāja un vēl, un vēl, un vēl… Varbūt pusgada laikā tiešām ir normāli visu aizmirst un tāpēc nav jākaunas vecas patiesības atkārtot, bet varbūt, esot uz ceļa cilvēku spriestspēja mainās un mēs pasauli tiešam uztveram kaut kā savādāk. Raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par to, kāpēc aizvien no jauna aizmirstam par atstarotājiem un citiem drošības pasākumiem uz ceļa, it sevišķi ziemā un tumšajā laikā. Raidījuma viesi Ceļu satiksmes drošības dienesta pārstāvis Jānis Aizpors, satiksmes psihofizioloģe, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Daina Voita, psiholoģe, RPIVA pētniece Anda Kauliņa un Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.

Daina Voita atklāj interesantu faktu, ka katrā ceturtajā avārijā iesaistīti medikamenti, ko lietojam pie ikdienā pie ikdienišķām saslimšanām - pret klepu, pret iesnām, pret sāpēm. Lai arī paši to nejūtam, arī šie medikamenti ietekmē mūsu reakcijas ātrumu un spriestspēju. Arī nogurums ir tāds pats riska faktors kā alkohols. Tāpat riska faktors ir agresija un dusmas gan braucējiem, gan gājējiem. Piemēram, dusmas, ko rada citu agresīva uzvedība uz ceļa.

Visi raidījuma viesi piekrīt, ka mūzikas klausīšanās austiņās vai telefona lietošana ejot pāri pārejai, novērš uzmanību. Autovadītājiem lielāka problēma nekā velosipēdistiem un gājējiem ir īsziņu rakstīšana vai sociālo tīklu lietošana, sēžot pie stūres. Tas šobrīd satiksmi parada daudz bīstamāku - tas bremzē kustību un novērš uzmanību no ceļa.