Teikt, ko domājam; cīnīties par taisnību; būt vietās, kur citi cenšas nenokļūt; izaicināt sevi un pārvarēt šķēršļus – tam vajadzīga drosme. Strauji tuvojas sarunu festivāls "Lampa", kura virstēma šogad ir drosme. Ko nozīmē drosme mūsdienās un kā kļūt drosmīgam, mēģinām izzināt raidījumā Kā labāk dzīvot. SArunā piedalās sarunu festivāla "Lampa" direktore Ieva Morica, Latvijas Universitātes profesore klasiskajā filoloģijā, Hellēnistikas centra vadītāja Ilze Rūmniece, Gulbenes biedrības „Dēms" vadītāja Anita Birzniece un Rīgas Apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns.

Ieva Morica atzīst, ka viņa sev ir formulējusi, ka drosme ir sapņot lielus sapņus un kaut ko darīt to īstenošanai, kā arī būt patiesam pret sevi un citiem, kas ne vienmēr ir viegli un prasa zināmu drosmi. Festivāla rīkošana prasa drosmi, bet drosme noteikti ir ikdienas rīcībā un ikdienas mazie soļi.

Anita Birzniece norāda, ka viņas atziņa par drosmi ir, kad saproti, ka kādreiz kādas lietas var īstenībā neradīt, jo saproti, ka no tā nekas nemainās. Vienalga turpināt to darīt. Drosme ir darīt.

Ilze Rūmniece vērtē, ka drosme ir ārkārtīgi komplekss jēdziens. Bet pēdējā laika atziņas pašai – drosme ir pateikt savu viedokli un atzīt, ka kaut kas nav bijis pareizi, ka esi kļūdījies un kaut kas nav iznācis pareizi.

Juris Stukāns bilst, ka, runājot par tiesu sistēmu un tiesnešiem, tad drosme ir tas, ka tiesneši ir kļuvuši atklātāki. Viņš arī atzīst, ka domājot par jēdzienu drosme, pirmais nāk prātā patiesība, ir jābūt patiesam un tad vari teikt, ko domā, aizstāvēt savu viedokli un sabiedrība tevi novērtē kā drosmīgu. Tāpat būtiska ir spēja atzīt kļūdas, tas ir būtisks moments, lai par cilvēku teiktu, ka viņš ir drosmīgs.