Sauja dzērveņu brokastīs un būsi vesels kā rutks! Būsim piesardzīgi par šādiem apgalvojumiem, bet tas, ka dzērvenes un dižbrūklenes var palīdzēt tikt galā ar dažāda veida infekcijām un slimībām, gan ir pierādīts fakts. Kas tad padara dzērvenes tik unikālas un kā veicas ar šo ogu audzēšanu Latvijā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par ogas labajām īpašībām stāsta Dzērveņu audzētāju apvienības pārstāve Gundega Sauškina, farmaceite, farmācijas doktore Vija Eniņa, dzērveņu audzētājs Andris Špats un Dobeles Dārzkopības institūta vadošā pētniece Augļu pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītāja Dalija Segliņa.

“Dzērvenes un dižbrūklenes ir labas un vērtīgas, kaut vai ar to, ka tās nemainās pat gadu. Oga sevī izveidojusi tādu sastāvdaļu kompleksu, kas ļauj izdzīvot tik ilgi. Ja cilvēks to var paņemt un ielikt savās organismā, tas ir brīnišķīgi,” atzīst Vija Eniņa.

Parastās purva dzērvenes ir latviešu uzturā bijušas izsenis. Dzērvenēs ir vitamīni, pektīnvielas, kas vajadzīgas, lai organisms labi justos, un cukuri, kā arī vesela virkne skābju – piemēram, benzoskābe, tā nodrošina ilgstošo spēju uzglabāties ogai, arī hlorogēnskābe, kurai ir īpatnēja struktūra, kas zināmā mērā sasaucas ar cilvēku hormonu struktūru. Komplekss ir ļoti bagāts un daudzveidīgs.

“Ēdot ogas, iegūsim arī šķiedrvielas, ar sulu – nē. Sastāvā nelielas atšķirības būs, bet mikroelementi būs arī sulā, bet jautājums, vai cilvēks var lietot palielinātu šķiedrvielu saturu,” skaidro Dalija Segliņa.

“Tāpat ir jautājums par skābumu, bet tas ir atšķirīgs dažādām dižbrūkleņu šķirnēm. Vienmēr jau ir arī iespēja sulu šķaidīt.”

Tāpat var lietot arī žāvētās dzērvenes, protams, tur ir pievienots cukurs. Andris Špats norāda, ka žāvētās ir vērtīgākas, jo ūdens ir atdalīts un ir vairāk antioksidantu.

Vija Eniņa atklāj, ka pagatavot veselīgo morsu: izspiež sulu no dzērvenē, biezumus novāra un novārījuma pievieno izspiesto sulu.

Šādam dzērienam būs liela vērtība un vēl bezatlikumu tehnoloģija izmantota tā pagatavošanā.

Klausītāji vērtē, ka purvā augušo dzērveņu garša ir patīkamā, raidījuma viesi norāda, ka saldētu audzēto dzērveņu garša ir ļoti līdzīga purva dzērveņu garšai.

Gundega Sauškina norāda, ka pārsvarā dižbrūklenes audzē tie, kas ar to sākuši nodarboties jau pagājušā gadsimta 90. gados. Šis nav viegls uzņēmējdarbības veids. Tajā pašā laikā latvieši mīl šo ogu. Dižbrūklenes ir arī eksporta kultūra.

Ziemas sals dzērvenēm nekaitē, vairāk kaitē agrie karstie pavasarī. Tāpat audzēt šīs ogas bez salnu aizsardzības ir liels risks.