Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ar gadiem mūsu dzirde, tāpat kā citas organisma funkcijas, turpina pavājināties, bet tas nenozīmē, ka šo procesu nevar palēnināt. Kā saglabāt labu dzirdi visa mūža garumā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste - otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga un audioloģe, RSU docente Sandra Kušķe.

"Laikam ejot, cilvēkam visas funkcijas pasliktinās, arī dzirde, diemžēl daba tā ir noteikusi. (..) Gan vides piesārņojuma faktori, gan trokšņi, skaļas skaņas, ko apēdam, kā guļam, cik stresojam, tie ir galvenie faktori, kas veicina šūnu novecošanos, aizsargspēju barjeru mazināšanu, tas var novest pie vājdzirdības," norāda Sandra Kušķe.

Statistika liecina, ka 25 - 40 % cilvēku vecumā pēc 65 gadiem ir vājdzirdīgi lielākā vai mazākā mērā.

Dzirdi ietekmē gan trokšņi darba vidē, gan mājas vidē.

"Bieži redzu cilvēkus, kas darbā strādā, rūpnīca zina, ka tur ir augsts trokšņu līmenis, tur lieto aizsargaustiņas, bet mājās viņiem ir hobiji, tāpat ar dažādiem cirvjiem, zāģiem, urbjiem darbojos, pļauj zāli un tur nav. Jo tas rada prieku, tas nav kaitīgs. Vai mūzika. Mūzika rada prieku, arī visskaistākā mūzika, ja tā ir pārāk skaļā, tā bija dzirdi," norāda Gunta Sumeraga.

Ja cilvēks ilgāku laiku savu dzirdi pakļauj lielākam troksnim, kas pārsniedz 89 decibelus, tas rada draudus vājdzirdības iespējamībai, skaidro Sandra Kušķe.

Matemātika ir vienkārša, ja cilvēks klausās skaņu, kas ir 89 decibeli, tā ir pieļaujama divas stundas. Skaņas pieaugums par katriem trīs decibeliem pamazina ekspozīcijas laiku uz pusi. Piemēram, ar skaņu kas ir 92 decibeli, savu dzirdes orgānu drīkst noslogot stundu. 101 db - tikai četras minūtes. 

"Ar gadiem visvairāk zaudējam augsto frekvenču uztveri, visbiežāk, kad ir trokšņu izraisītie dzirdes traucējumi, arī visvairāk tiek bojātas šūnas, kas uztver augstās frekfences. Veidojas, ka zemās, dobjās skaņas var labi uztvert, bet smalkās, svilpjošās, pīkstošās skaņas nē. Cilvēks ne vienmēr to uztver, ka es sliktāk dzirdu, reizēm tas rada sūdzības - es visu dzirdu, bet nesaprotu, ko man saka, īpaši, ja fonā ir troksnis vai vairāki cilvēki runā vienlaicīgi," analizē Gunta Sumeraga.

"Vecvecāki reizēm saka, ka mazbērni neskaidri runā, jo viņiem ir smalka balstiņa, patiesībā viņi īsti nesadzird visas skaņas, nevar salikt kopā un nesaprot, ko tieši viņi saka."

"Pieaugušie vīrieši saka, ka viņiem laba diskusija sanāk ar savu dēlu, ar to var sarunāties, kā ar cilvēku, bet sieva ar gadiem gan ir kļuvusi tāda nešpetnāka, jo viņa ir tā iemācījusies runāt, viņa speciāli runā tā, lai neko nevar saprast. Sievietēm ir spalgākas balsis, izkrīt šī spalgo skaņu saklausīšana, runa kļūst it kā vienveidīga, muļļāta," bilst Sandra Kušķe.

"Spalgās skaņas burti ir latviešu valodā lietoti svelpeņi - s, z, c, č, dž. Latviešu valoda ir interesanta, ka gandrīz katrs vārds beidzas ar s, ja nedzirdam šo burtu, valoda aiziet kā vienmuļa putra. Cilvēkam šķiet, ka visi pēkšņi ir sākuši ar viņu runāt ļoti neskaidri.

Runājot ar šādu cilvēku, būtu vārdi jāatdala cits no cita, jārunā skaidri, vārdus atdalot, tā atvieglojot klausīšanās procesu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem."