Klausītāji jautā, vai šobrīd pastāv efektīvas metodes cīņai ar latvāņiem? Par tām stāstām raidījumā Kā labāk dzīvot, kurā ne tikai par latvāņiem, bet par tuvāko nedēļu dārzā veicamajiem darbiem iztaujājam dārzkopības ekspertes - Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku.

Maruta Kaminska dalās pieredzē, ka raundaps latvāņus neņem. Visiem, kam latvāņu iznīdēšana ir aktuāla, Maruta Kaminska iesaka apmeklēt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapu, kur ir plaši aprakstītas bioloģiskās un ķīmiskās metodes, kā cīnīties ar latvāņiem, kā arī pieejams saraksts ar firmām un cilvēkiem, kas var palīdzēt, ja liekas, ka paši netiks galā. Dārzkope atgādina, ka latvāņu sula ir indīga un tos nīdējot ir jāievēro piesardzība.

Ja izvēlas miglot, to vajag darīt pavasarī, kad augi dīgst.

“Ja latvāņi ir pie mājas tikai daži stādi, efektīva metode ir mērdēšana, uzklāj melno plēvi jau tagad, kamēr nav sākusies auga attīstība, un turēt vismaz trīs mēnešus, drošāk visu sezonu. Tad augu nomērdē,” skaidro Maruta Kaminska.

Galvenais ir nepieļaut, lai augs izsējas, bet novācot tikai sēklas, viņu neiznīdē.

"Vēl ir dzirdēts, arī Augu aizsardzības dienests to raksta, ka laba metode ir aitas un kazas, kurām nekaitē šis latvānis un kuras lustīgi noēd zaļos dzinumiņus pavasarī. Arī šāda mērdēšana palīdz," atzīst Maruta Kaminska.

Vija Rožukalne salīdzinoši piebilst, ka latvāņi ir kā augiem Covid.