Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Ik gadu katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas, kas, kopā saskaitot, pārvēršas miljardos eiro mērāmos naudas un miljonos tonnu izniekotas pārtikas zaudējumos. Ko mēs darām nepareizi? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē profesore, ekonomikas doktore, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, biedrības "Zero Waste Latvia" valdes locekles Elīna Kolāte un Maija Krastiņa.
Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu tiks atzīmēs 29. septembrī. Vai esat padomājuši, cik pārtikas jūs izmetat atkritumos? Kāda daļa no tās ir svaiga un izmantojama? Vai vienmēr veikalā nopērkat tikai to, kas ir vajadzīgs?
Maija Krastiņa norāda, ka ikviena mājsaimniecība izmet ap 500 eiro gadā pārtikā, bet to ir iespējams ietaupīt.
"Šķiet, ka mēs jau tā nedarām, ne jau es, bet kad sāk mazliet sekot līdz, pa santīmam, pa eiro tā summa savācas," norāda Maija Krastiņa. "Mums pārtikas un bioloģiskie atkritumi veido 35-40% procentus visiem atkritumiem. Ja esam dzirdējuši, ka "Getliņi" ir pilni, jāsaprot, ka uz turieni sūtam 35-40% lielas slapjas masas, kas tur vienkārši sēž un pūst. Mēs vispirms ietaupīt 500 eiro un samazināt pārtikas atkritumus dažādos līmeņos. Pirmais, mājās paši. Otrkārt, varētu ietaupīt arī uz atkritumu konteineru."
No nākamā gada arī Latvijā būs jāšķiro bioloģiskie atkritumi. Tas arī ļautu samazināt sadzīves konteinera izmaksas, kā arī cilvēkus, kas dzīvo privātmājā, Maija Krastiņa mudina kompostēt bioloģiskos atkritumus. Tā vēl var samazināt izmaksas.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (7)
Savulaik sanāca paviesoties pie paziņām Eiropas sirdī- Briselē un biju šokēts par viņu dzīvesveidu- attaisu ledusskapi, no tā nāk smaka. Ledusskapis piebāzts līdz līmenim,kad vairs neko nevar iestūķēt, jo nākot (braucot) no darba katru reizi piekrauj ratus ar visu ko- vajag vai nevajag- jo vienkārši var to atļauties. Reizi nedēļā rīko tīrīšanu un visu smakojošo izmet, bieži vien neatvērtus iepakojumus. Tā ir pārtikušo ļaužu problēma, reņģēdājiem tāda nepastāv.
Šis nu bija tas raidījums, kad mani jau atkal ļoti sadusmoja raidījuma vadītāja darba stils! Šķiet, ka raidījuma vadītājam patiesi grūti ievērot vienu no komunikācijas pamatprincipiem: nelietot vispārinājumus - "visi", "nekad", "vienmēr" , "mēs, mūsu sabiedrība..." Un mani tiešām skumdina diskriminējošās piezīmes par senioriem, kuriem esot jāapmeklē svaru zāle, lai pēc tam paceltu atkritumu konteineru vāku. Joks tas būtu tikai tad, ja pasmieties varētu par to jebkurš, nejuzdamies aizvainots. Žēl, ka tā tiek uztverti seniori sabiedriskā medijā.
Dažkārt, arī citos viņa vadītajos tematos, man šķiet, ka Elvis Jansons nav pamanījis raidījuma moto - KĀ dzīvot labāk? Pat, ja ir grūti. Nevis vadīt sarunu, meklējot iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt.
Cik €€€ un cik ilgi Vaidere sēdējusi ES un pelnījusi, lai pļurkšķēja visu šito ???
Cik daud cilvēku ir nepaēduši
Vai video šis raidījums vairs nav skatāms?
tas pats ir ar iepakoto partiku kur jau noperkot vismqz viens gb ir ara metams.
un tad vel daudzi produkti kam it ka ir zema cena bet kad atver iepakojumu tad saprot ka galai ir kuila smaka, garsa ir pilnigi garam vai no arpuses vel pilnigi svaigi bet iekspuse jau izpuvusi aboli.
ta ka var jau bakstit pateretaju bet divreiz lielaku partikas atkritumu kalnu rada tirgotajji un parstradataji.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X