Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Par bakteriālo rezistenci jeb mikroorganismu noturīgumu pret antibiotikām raidījumā esam runājuši daudzkārt. Kā vienu no iemesliem rezistencei min lopkopību un plašo antibiotiku lietošanu dzīvnieku ārstēšanā un pat nobarošanā.. Diemžēl pasaulē veidojas milzīgas teritorijas, kur baktērijas ir imūnas pret visa veida antibiotikām. Latvijas šajā sarakstā nav, bet kāda ir situācija pie mums lopkopībā un ar antibiotiku lietošanu, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesi: Zemnieku saeimas valdes loceklis un veterinārārsts, piena lopkopis Juris Cīrulis, Gaļas liellopu audzētāju biedrības vadītājs, Zemnieku saeimas lopkopības eksperts Raimonds Jakovickis, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns veterinārmedicīnas doktors Kaspars Kovaļenko.

„Daudzās Āzijas valstīs, arī Āfrikā antibiotiku lietošana ir nepārdomāta. Eiropā un Latvijā tik ļoti negrēkojam,” norāda Kaspars Kovaļenko.

„Bakteriālā rezistence ir pasaules jautājums un pie tā strādā daudzas valstis,” skaidro Antra Briņķe. Ir tapis rīcības plāns, kā rīkoties, lai antibiotikas lietotu piesardzīgi un atbildīgi visā pasaulē.

„Eiropas dalībvalstīs regulējums ir stingrs par antibiotiku lietošanu, un jautājums ir zināšanu atjaunošanu šajā jomā. Ir valstis, kas ir ceļā uz to, lai saprastu, kā veidojas bakteriālā rezistence un kā zāļu aprite šajās valstīs notiek. Šis ir viens no aktuālajiem jautājumiem pasaulē,” atzīst Briņķe.

ASV antibiotikas izmanto kā augšanas stimulatoru, to dara arī Brazīlijā, vairākās Āzijas valstīs. Eiropas Savienībā šī prakse ir aizliegta jau vairākus gadu desmitus. Tāpēc Eiropā situācija ir salīdzinoši labāka.

„Skandināvi ir tikuši vēl tālāk ar [mazāku] antibiotiku patēriņu. Mēs esam tuvāk skandināviem nekā vāciešiem, vācieši ir kaut kur pa vidu starp spāņiem un skandināviem,” antibiotiku lietojumu Eiropā vērtē Kaspars Kovaļenko.

Baltijas valstīs Igaunijā ir salīdzinoši lielāks antibiotiku patēriņš, speciālisti to skaidro ar intensīvāku piena lopkopību šajā valstī – jo intensīvāka piena lopkopība, jo lielāki izslaukumi, jo lielāka iespēja dzīvniekiem saslimt ar piena dziedzera iekaisumu, kur ārstēšanai nepieciešamas antibiotikas.