Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Par pesticīdu lietošanas ietekmi uz apkārtējo vidi raidījumā esam runājuši daudz. Laiks uzklausīt ārstu viedokļus par to, kādu iespaidu pesticīdi atstāj uz cilvēka veselību. Viedokli izsaka Veselības aprūpes vadības ārsts Pēteris Apinis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, endokrinologs Valdis Pīrāgs un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone.

"Tas, ko kaisām šodien, būs aizliegts pēc kādiem gadiem, nav ne mazāko šaubu, ka viņi visi ir kaitīgi, visi ir hormonu sistēmas traucētājvielas. Mēs kaisām virsū vielas, kuras ir indes, kuras ir domātas, lai kaut ko nonāvētu,” skarbi situāciju raksturo Pēteris Apinis. “(..) Lielu kaitējumu nodarām visai dzīvajai dabai, sākot no auga, bitīte, mazā putniņa.”

Apinis min kukaiņu samazinājumu un norāda, ka tas, kas notiek kukaiņu pasaulē, atstās iespaidu arī uz cilvēku.

“Ja liekas, ka šodien drīkstam kaut ko kaisīt, ir ņirgāšanās par nākamo paaudzi,” vērtē Apinis.

Inese Mārtiņsone nepiekrīt, ka visi pesticīdi endokrīnās sistēmas jaucēji.

“Pesticīdi ietver augu aizsardzības līdzekļus, arī līdzekļos žurku apkarošanai ir pesticīdi, tur ir dažādu grupu vielas. Rozēm arī reizēm smidzinām vara vitriolu, kas ir pesticīds, bet ne nav endokrīnās sistēmas jaucējviela,” skaidro Mārtiņsone

Valdis Pīrāgs atgādina, ka mēs dzīvojam mainīgā vidē. Viņš ir gandarīts, ka ir tādi trauksmes cēlāji kā Apiņa kungs. Tad ir tādi tehniski cilvēki, kas meklē, kā izmērīt, kā izveidot pētījumus, monitorēšanas sistēmas.

“Jāpalielina cilvēku izpratne par to, ka dzīvojam vidē, ko strauji mainām ne tikai ekoloģiski. Mēs visu laiku sintezējam jaunas vielas un masīvi izmantojam, ne tikai pesticīdus, bet arī plastmasas un citus materiālus. Dzīvojam vidē, kas mijiedarbojas, organisms pie tām nav pieradis. Pie dabiskām kaitīgām vielām organisms ir pieradis lēnām,” skaidro Pīrāgs.

“Hormonu vielas lēni izmaina regulāciju organismā,” norāda Pīrāgs.

Pīrāgs skaidro, ka izmaiņas, ko rada hormoniem līdzīgās vielas, nav tik straujas, bet tās ir konstatējamas fertilitātes samazinājumā vīriešiem, neauglības pieaugumā sievietēm, kā arī pieaug audzēju risks. Šīs ir lēnas izmaiņas, kur grūti atrast pirmcēloni. Mainīgā vide, jaunās vielas mijiedarbojas ar cilvēka organismu, dabisko regulācijas sistēmu.

Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.