Sarunu, mūzikas, mākslas, senioru, jauniešu, ģimeņu un kā tik festivāli šogad jau ir notikuši un cik vēl notiks tajā nelielajā laika sprīdī, ko varam saukt par vasaru. Ir festivāli, kas domāti nelielam apmeklētāju pulciņam, un ir festivāli, kas pulcē vairākus desmitus tūkstošus skatītāju. Par dažādu festivālu norisi un ko derētu zināt, ja ir nolemts doties uz kādu no Latvijas festivāliem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta “Positivus” festivāla organizētājs Ģirts Majors, brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivāls "Pārceltuve" organizētājs Ēriks Dreibants, ģimeņu festivāls "Šļakatās" direktores pienākumu izpildītāja Kristīne Vaivode un festivālu apmeklētāja viedokļu līdere Emīlija Sama.

Socializēšanās ir galvenais atslēgas vārds festivāliem, tā ir plašāka emociju gamma, tā noteikti nav tikai mūzika, pārliecināts Ģirts Majors,

kura rīkotais festivāls “Positivus” notiks jau šīs nedēļas nogalē, 26. un 27.jūlijā.

Ēriks Dreibants atklāj, ka viņa organizētais festivāls ir radies pakāpeniski un sarunām draugu lokā. Satiekas līdzīgi domājošie. Reize vasarā, kad var aprunāties par kulināriju, ap kulināriju. Tā kā festivāls notiek augustā uzsvars, uzsvars ir uz dabas veltēm tajā laikā. Tāpat svarīga ir norises vieta – festivāls “Pārceltuve” notiek Līgatnē un tā organizētāji aicina doties festivālu un arī izstaigāt visas takas Līgatnē. Festivāls “Pārceltuve” ciemos gaidīs 10.augustā.

Kristīne Vaivode bilst, ka jaunais festivāls Šļakatās” aicina atvienoties telefoniem planšetēm, iziet ārā, paskatīties, kas ir apkārt. Tā rīkotāji ar festivālu grib bērnus un vecākus aicināt kopā iziet ārā. Viņa arī sola, ka šis nebūs viena gada festivāls, bet tālāk pilnveidosies, lai aizrautu cilvēkus. Festivāls norisināsies 10. un 11.augustā Līvānu novada Rožupes pagastā

Emīlija Sama atzīst, ka jauniešiem festivāls ir liela socializēšanās iespēja, satiec visus, ir viena liela ballīte. Ne jau tikai koncerti, jaunieši riņķo pa festivāla teritoriju, ir dažādas lietas, ko apmeklēt, piemēram, “Positivus”, satiek bijušos klasesbiedrus, kursabiedrus, draugus, radus. Satikšanās.

Jauniešiem mūzika ir viena no svarīgākajām lietām festivālā, bet svarīga ir arī sasniedzamība, lai varētu nokļūt, bet jaunieši, ja vēlas nokļūt festivālā, to sasniegs stopojot, braucot ar riteņiem, ejot kājām. Tomēr svarīgi ir pārliecināties rīkotājiem, ka daudzi cilvēki varēs nokļūt līdz notikuma vietai.

“Mūsdienās jaunieši ir tik radikāli, ka nav lielu lietu, kas apstādinātu no festivāla,” vērtē Emīlija Sama.

Praktiskais jautājums - kas paliek aiz festivālu apmeklētājiem vietā, kur notika pasākums

“Sakopt aiz sevis jau ir kults,” uzskata Emīlija, vismaz analizējot savu un savu draugu rīcību. Vienmēr pie telts ir maiss atkritumiem festivālā.

Majors norāda, ka noteikti pēc tam ir jāsakopj teritorija rīkotājiem un atkritumus arī šķiro, bet atkritumu ir daudz mazāk nekā pēc līdzvērtīgiem notikumiem Eiropā, kur apmeklētāji pat atstāj telti.

Dreibants stāsta, ka ir piekodināts, ka visiem tirgotājiem aiz sevis jāsakopj, apmeklētājiem galvenais, lai būtu pietiekami daudz atkritumu urnu, kur tos izmest. Bet festivāla “Pārceltuve” apmeklētājiem jau ir kļuvis par normu atkritumus nemest vienkārši zemē. Tāpat daudzi visi ņem līdz, piemēram, savu glāzi. Festivālā pat domā par ēdieniem, kur nevajag pat papīra traukus, lai būtu pēc iespējas mazāk atkritumu. Tas ir arī finansiāli izdevīgi.

Diemžēl festivāla rīkotāji atsaka brīvprātīgajiem, jo šī joma nav sakārtota Latvijā, lai arī jaunieši labprāt iesaistītos un vecāki būtu gandarīti, ka viņu pusaudži kaut ko darītu arī bez samaksas.

Emīlija Sama stāsta, ka agrāk brīvprātīgā darbs, piemēram, “Positivus” bija iespējā arī iekļūt festivālā par velti. Šobrīd tas vairs nav iespējams.