Pat „dižķibele” jeb 2009. gada krīze mūs tā īsti  nav iemācījusi pareizi apieties ar naudu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka mēs neesam unikāli šajā jomā un „finanšu stresu” piedzīvo ne vienas vien Eiropas valsts iedzīvotāji, jo Eiropas patērētāju finansiālais stress palielinās un Latvija Eiropas finanšu labklājības barometrā ierindojas 21.vietā. Kāpēc cilvēki kavē rēķinu apmaksu, kāds ir Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmenis - cik prasmīgi mākam apieties ar naudu un kāda ir nozīme prasmei apieties ar naudu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa un finanšu plānošanas trenere (īpaši sievietēm) Karīna Kulberga.

"Intrum" veicis pētījumu 24 valstīs aptaujājot vairāk nekā 24 000 patērētāju. Secinājums: gan Ieropā, gan arī Latvijā cilvēkiem pieaug finanšu stress un tas saistīts ar to, ka rēķini pieaug krietni ātrāk, nekā ieņēmumi. Lielākā daļa atzina, ka tas negatīvi ietekmē arī viņu veselību. Tā saka vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas patērētāju.

Katrs trešais kavē rēķinu apmaksu, taču rādītājs ir uzlabojies salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad katrs otrais kavēja. Tas liecina, ka finanšu disciplīna ir uzlabojusies.

Vēl pētījums rāda, ka cilvēki vairāk dzīvo šodienai, fokusējas uz īstermiņa finanšu risinājumiem, aizmirst par ilgtermiņa finanšu plānošanu un stabilitāti.

Savukārt PTAC veikts pētījums Neuzkrāj nākotnei, jo ļoti viegli var dabūt kredītu.

  • Sievietēm finanses galvenais stresors dzīvē, un viņas labprāt izvairītos runāt par naudu. Sievietes ir riska grupā, jo sievietēm vecākām par 65 gadiem ir risks nonākt nabadzībā. Par to jādomā laicīgi, jo mazās izvēles finanšu jomā ietekmē ilgā termiņā.
  • Valda mīti, ka tas pieejams finanšu guru, kuriem viss skaidrs, vai tad, ja ir lieli uzkrājumi, liela summa pieejama.
  • Savukārt dažādi pētījumi par laimes sajūtas un naudas saistību rāda, ka cilvēkus dara nevis konkrēta summa, bet apziņa, ka spēj kontrolēt savus ienākumus un izdevumus.
  • Vajadzētu domāt par regulāriem uzkrājumiem ilgtermiņā. Tā ir svarīga kultūra. Arī mazu summu atlikt ir nozīmīgi no pašapziņas un rituāla viedokļa.
  • 90% Latvijas patērētāju saka, ka viņiem lielas raizes, kā dzīvos pensijā.
  • Aizņemšanās no draugiem un ģimenes īstermiņa problēmu risināšanai kļūst arvien aktuālāka, ne no aizdevējiem.
  • Finanšu pratībai jābūt ikvienam, neatkarīgi no ieņēmumiem.
  • Zelta formula savu ieņēmumu tērēšanai – 70% ienākumu tērēt ikdienai, 10% - ekstra lietām un 20 % - uzkrājumiem. Latvijā cilvēki tērē 90% ikdienas vajadzībām, 5-10% uzkrāj.
  • Cilvēkiem iesaka auditu veikt saviem izdevumiem, lai pamanītu lietas, kur dari nepareizi, kur pārmaksā, bez kā vari iztikt, ņemot vērā savus ieņēmumus.
  • Neuzticība bankām neatbrīvo no vajadzības uzkrāt. Var krāt arī zeķē vai burkā mājās!
  • Krāt ne tikai nebaltām dienām, bet kāda patīkamam piedzīvojumam – ceļojumam,
  • Grūtākais mēnesis visiem ir janvāris, jo Ziemassvētkiem daudzi tērē vairāk. nekā var atļauties.