Fiziskās aktivitātes nāk par labu daudzu un dažādu slimību gadījumos un spēj būtiski ietekmēt ātrāku dzīves kvalitātes atgūšanu. Par to, kā fiziski būt aktīviem onkoloģijas pacientiem, spriežam radījumā Kā labāk dzīvot.

Asociētā profesore medicīnas doktore Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes dekāne Signe Tomsone skaidro, ka uzskati saistībā ar fizisko aktivitāšu izmantošanu veselības atgūšanā pēc onkoloģiskām saslimšanām mainījušies pēdējo 20 gadu laikā, un tas saistāms ar attieksmes un uzskatu maiņu par fizisko aktivitāšu nepieciešamību kopumā.

„Par onkoloģisko saslimšanu šobrīd jau var runāt kā par zināmā mērā hronisku saslimšanu,” norāda profesore. „Pakāpeniski palielinājusies pierādījumu bāze, kas parāda, ka fiziskas aktivitātes palīdz labāk pārdzīvot ārstēšanu un ar to saistītās blaknes, gan palīdz saglabāt muskuļu masu, kas ļauj veiksmīgāk atgriezties ikdienas aktivitātēs, palīdz saglabāt psiholoģisku labsajūtu.”

Atkarībā no saslimšanas un ārstēšanas var būt kādi ierobežojumi fiziskām aktivitātēm atsevišķām muskuļu grupām, bet tas netraucē trenēt citas.

Bieži izmanto aerobus vingrinājumus, kas stiprina sirds asinsvadu apgādi ar skābekli. Ir pētījumi par spēka treniņu izmantošanu zemākā intensitātē, pēdējos gados pievērš uzmanību arī augstākas intensitātes spēka treniņiem.

Ārstnieciskā masiere, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas māsa Marija Sokolova atzīst, ka strīdīgs jautājums, vai onkoloģijas pacientiem drīkst veikt masāžu. Ir stāvokļi un gadījumi, kad to neveic. Bet ir atsevišķas manipulācijas, ko veic, lai mazinātu tūsku. Tā ir limfodrenāža, bet šo manipulāciju veic ne visi masieri.

Latvijā fizisko aktivitāšu fiziologs un sertificēts ergoterapeits Rūdolfs Cešeiko ir pierādījis, ka spēka treniņi palīdz onkoloģijas pacientu ārstniecībā. Viņš ir izstrādājis īpašu spēka treniņu metodi krūts vēža pacientēm.