Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Propāna un metāna gāzes noplūdes un tām nereti sekojošās eksplozijas pasaulē notiek ar baisu regularitāti. Arī Latvijā šogad jau reģistrēts pirmais negadījums, kur varētu būt sprādzis gāzes balons. Kāpēc šādas nelaimes notiek, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš un AS „Gaso" Rīgas iecirkņa vadītājs Ainārs Selickis.
Ja telpās jūtama gāzes smaka:
- Jāaizver noslēgierīce pirms gāzes skaitītā un gāzes iekārtas;
- Jānoslēdz gāzes plīts slēdži;
- Jāpārtrauc gāzes padeve;
- Jātver logi, jāizvēdina telpa un jāparūpējas, lai caurvējš neaizsit logus ciet, jo tas var radīt dzirksteli;
- Jāpamet telpas;
- Dabas gāzes noplūdes gadījumā, vai sajūtot specifisko smaku, izsauciet avārijas dienestu 114 (Gaso), 112 (VUGD), sašķidrinātās naftas gāzes noplūdes gadījumā 112 (VUGD);
- Sagaidiet avārijas dienesta darbinieku ierašanos.
Statistika liecina, ka avārijas dienests lielākoties saņem izsaukumus par bojājumiem, kas radušies iekšējos gāzes vados, pārsvarā tie ir daudzdzīvokļu nami. Izsaukuma iemesls parasti ir bojātas gāzes plītis, apkures katli, gāzes noplūde pie noslēgierīcēm.
Reizi gadā lietotājam ir jāaicina speciālists un jāpārbauda, vai gāzes iekārtas ir kārtībā. Cilvēki bieži to nedara, jo tas ir pakalpojums, kas maksā naudu.
No dabas gāzes nav jābaidās, ir jāuztur kārtībā sistēma.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X