Lai cik ļoti pārliecināti mēs justos par savu veselību, ir slimības, ar kurām noteikti jārēķinās to straujās izplatības un iespējamo komplikāciju dēļ. Ko darīt, ja konstatēta saslimšana ar gripu, kā no tās izvairīties un ko darīt profilaksei, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore, infektoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības direktore Angelika Krūmiņa, ģimenes ārsts Andris Baumanis un farmaceite Sabīne Kozlovska. Ar jaunākajiem datiem par saslimšanu ar gripu informē Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Raina Nikiforova.

  • Gripa ir lipīga vīrusa izraisīta infekcijas saslimšana, kas izplatās ļoti ātri. Gripa raksturojas ar smagām un sarežģītām komplikācijām, tas apdraud īpaši cilvēkus, kam ir citas saslimšanas.
  • Inficēšanās var notikt viegli, tāpēc gripas epidēmijas laikā iesaka izvairīties no piedalīšanās masu pasākumos.
  • Prognozē, ka šogad gripas epidēmija var ieilgt līdz maijam.
  • Pie ģimenes ārstiem šobrīd strauji pieaug apmeklētāju skaits.
  • Gripas simptomi: Straujš slimības sākums sākums – augsta temperatūra, aizlikts deguns, bet ne iesnas, kaulu laušana, galvas sāpes, sauss klepus Tas ļaut pateikt, vai būs gripa, vai vienkārši saaukstēšanās.
  • Svarīgi sekot līdzi simptomiem un pie mazākām aizdomām par inficēšanos jautāt pēc meidicīniskās palīdzības.
  • Cilvēks vienā sezonā var izslimot gan A, gan B grupas gripu, turklāt ar smagām komplikācijām.
  • Gripas sezonas laikā pieaug mirstības rādītāji. Gripa nav nāves cēlonis, bet tā saasina citas slimības, kas ir kā gripas komplikācija
  • Gripas vīruss strauji vairojas, un pirmajās 24 stundās vīrusu skaits organismā ir ļoti liels. Ar temperatūru organisms šo vīrusu cenšas iznīcināt. Tas ir svešs olbaltums, kas nonāk asinsritē un izraisa intoksikāciju. Tieši šī organisma saindēšanās ir tas, kādēļ gripa norisinās tik smagi, un tas var skart visus orgānus. Atkarībā no tā, cik labas ir organisma pretošanās spējas, ir šo komplikāciju veidošanās risks, jo vājāka būs imunitāte, jo smagāk noritēs gripa.
  • Arī šobrīd vēl var vakcinēties, bet gripas anitvielas izveidojas 10 – 14 dienu laikā.
  • Profilaksei svarīga telpu ventilēšana, jo gripas vīrusam patīk piesmakušas un nevēdinātas telpas. Tāpat svarīga ir personiskā higiēna – bieži mazgāt rokas.
  • Imunitātes stiprināšanai un profilaksei svarīgs ir veselīgs miegs, kvalitātīva atpūta, veselīgs uzturs. Var lietot homeopātiskas tabletes, vitamīnus. Nozīmīga loma imunitātes stabilizēšanā ir C un D vitamīnam.