2018. novembrī stājušās spēkā vairākas izmaiņas Darba likumā. Kā grozījumi ietekmē mūs, darba ņēmējus un arī darba devējus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Izmaiņas skaidro maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā, Darba likuma komentāru un Dokumentu un biroja pārvaldības rokasgrāmatas sadaļas Personāla dokumentu pārvaldība autore Karīna Platā un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības tiesību konsultants Kaspars Rācenājs.

  • Grozījumi paredz, ka darba sludinājumā jānorāda darba algas amplitūda. Raidījuma viesi skaidro, ka tas nenozīmē, ka tā ir darba samaksa. Iesaka painteresēties, tieši kāda ir darba samaksa, ne tikai darba alga.Ja darba devējs norādījis ārkārtīgi plašu atalgojuma amplitūdu, jāpadomā, vai ir vērts izvēlēties šo darbu, bet arī ir vērts painteresēties, kas tajā ir ietverts.
  • Darba devējs nedrīkst nepamatoti pieprasīt svešvalodas prasmes darba sludinājumā un darba pienākumu izpildē. Nevar pieprasīt valodas prasmi, ja tā nav objektīvi nepieciešamā. Sabiedriskā sektorā jebkuram strādājošam ir tiesības apkalpot klientus valsts valodā.
  • Daudzus strīdus raisīja pants par arodbiedrības lomu darba devēja uzteikuma gadījumā. Darba devējs bez arodbiedrības piekrišanas drīkst uzteikt darbu darbiniekiem, kas ilgstoši slimo, vairāk nekā sešus mēnešus vai vienu gadu triju gadu periodā; ja darbinieks vairs nespēj turpināt darba attiecības veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums. Tomēr vienkārši atbrīvot nevar, darba devējam ir šādā gadījumā jāvēršas pie ardbiedrības, lai konsultētos, kā darba attiecībās iiespējami labvēlīgāk turpināt vai izbeigt.
  • Ja cilvēks arodbiedrībā mazāk nekā sešus mēnešus, darba devējam viņa atbrīvošana ilgstošas slimības gadījumā nav jāsaskaņo.