Klausītājus turpina interesēt jautājumi, par kuriem runāja jau iepriekšējā dienā, runājot par izdegšanas sindromu. Savukārt, kāda klausītāja gados atklāj, ja viņai rodas agresija pret tiem, kas šobrīd pieņēmuši dažādus ierobežojumus, konkrēti runājot par atvieglojumiem, kas atcelti Rīgā sabiedriskajā transportā.

"Ir dabiski, ka agresija pieaug, jo cilvēks ir saņēmis šoku. No sākuma viņš ir pārsteigts, tad viņš ir ieinteresēts, kad situācija kļūst hroniska, un nāk klāt vēl lielāki aizliegumi un lielāki noteikumu, cilvēks sāk justies nekomfortabli un sāk dusmoties, jo tiek ierobežotas viņa vajadzības un vēlmes. Tas ir dabiski, tas ir grūti, to ir grūti izturēt, bet tas tā ir," atzīt ārste-psihoterapeite Gunta Andžāne.

"Tas ir loģiski, ka piedzīvo krīzi un nevis viens cilvēks, bet liels vairums cilvēku, tad rīcības plāni pārsvarā ir tendēti, ņemot vērā lielu daudzumu kaut kā. Mēs skatāmies no liela attāluma, lai veiktu kaut kādas rīcībās, kas varētu kaut kādu procentu ietekmēt visus," skaidro Andžāne. "Savukārt, ja krīze skar maz cilvēkus, tas pārvēršas vairāk par personificētu un individuālu attieksmi. Tad agresijas ir mazāk, vairāk ir ieklausīšanas, sapratnes. Vairāk tiek domāts un runāts, kā izdarīt, kā pielāgoties, kā sasniegt mērķi, kas ir uzlikts."

Viņa norāda, ka ir lielie lēmumi – ir šie divi metri, noņem autobusus, lūdz nebraukt un neiet, tas ir vispārīgais režģis, kas būtu jāņem vērā. Savukārt katram individuāli, ņemot vērā, kas kopumā varētu ietekmēt un pasargāt no saslimšanas, būtu gudri pašam, vai konsultējoties, atrast zelta vidusceļu," norāda Andžāne.

Bet dzimšanas dienas un draugu tikšanās šajā laikā viņa iesaka rīkot ar tehnoloģiju palīdzību attālināti - katram sava kafijas tase vai tējas krūze un kūciņa, bet kopīgas sarunas kādā no interneta platformām.