Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kādas ir iespējas cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi vai īpašas vajadzības, pārvietoties pilsētvidē un vai tā ir līdzvērtīgā veidā piemērota mums visiem. Situāciju vērtē un raksturo apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis, Latvijas laikmetīgās mākslas centra Pieejamības projekta vadītāja Lība Bērziņa, viņa pati ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla pārstāve Kristīne Simsone un režisors Reinis Boters, kurš Valmieras drāmas teātrī iestudējis izrādi "Lepnums un aizspriedumi".

Lība Bērziņa atklāj, ka ir daudz ceļojusi, tāpēc var salīdzināt situāciju Latvijā un citās valstīs.

"Latvijā situācija paliek arvien labāka, tomēr ir vēl daudz pie kā strādāt. Liels prieks, ka ir šādas iniciatīvas, kas pievērš uzmanību vides pieejamības situācijai. Lai arī paliek labāk, reizēm ir var teikt muļķīgi gadījumi, ka vides pieejamība samazinās tur, kur tā ir bijusi, jo trūkst izpratnes," vērtē Lība Bērziņa.

"Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, sākumā man sanāca ceļot uz labklājības valstīm, likās citur viss ir daudz labāk un pieejamāk, beigās nonācu arī zemāk attīstītās valstīs un sapratu, ka Latvijā situācija ir ļoti labi. Gan ielas, gan ēkas kļūst arvien pieejamākas un draudzīgākas visiem," gandarīta Lība Bērziņa.

"Tur noteikti liela loma tādām organizācijām kā "Apeirons", kas iestājas par vides pieejamību. Tagad arī, cerams, ar šo iniciatīvu tiks pievērsta plašāka uzmanība. Esmu novērojusi, lai arī likums paredz, ka jābūt vides pieejamībai, cilvēkiem trūkst izpratnes par elementārām lietām, ka ar nelieliem līdzekļiem un radoši domājot, vidi varētu uzlabot vēl vairāk un padarīt pieejamāku visiem."