Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz pasargātu dzīvi. Eiropā pašlaik vidēji 75 miljoni cilvēku saskaras ar noziegumiem un to sekām. Noziegumi ietekmē sabiedrību kopumā – drošības izjūtu, paļāvību uz tiesību un sociālā atbalsta sistēmu, un arī katru individuāli. Ko darīt, lai nepieļautu noziegumus un kā palīdzēt cietušajiem, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītājs Raivo Vilcāns atzīst, ka Covid krīzes laikā vardarbība ģimenē kļūst nežēlīgāka, tāpat pieaug krāpniecība, sevišķi elektroniskajā vidē, parādās arī vardarbības gadījumi, par kuriem iepriekš cilvēki neziņoja, bet tieši šajā krīzes laikā ir saņēmušies ziņot.

"Apkārtējā trauksme rada cilvēkiem bažas, vai ir iespējams sevi aizstāvēt vardarbības gadījumā un saņemt atbalstu," vērtē Raivo Vilcāns.

"Centra Marta" vadītāja Iluta Lāce norāda, ka cilvēkiem arvien nav zināšanu, kur vērsties, un jāvairo arī uzticēšanās, ka patiešām palīdzēs. Līdz ar kampaņu "Dod pieci" centrā "Marta" pieaudzis to sieviešu skaits, kas meklē palīdzību, kuras iepriekš nezināja, ka ir tāda iespēja vērsties pēc palīdzības

"Nav uzticības, ticības tam, ka sapratīs cilvēku, ka mēģinās palīdzēt, ja mēģinājis vērsties pēc palīdzības un sastapies ar nesaprotošu attieksmi vai izsmiešanu, protams, nav vairs vēlmes vērsties pēc palīdzības," vērtē Iluta Lāce. "Lai arī esam  daudz strādājuši kopā ar lēmumu pieņēmējiem, gan citām nevalstiskām organizācijām, lai mainītu attieksmi tiesībsargājošām institūcijām, policijai, lai būtu izpratne, joprojām mūsu redzeslokā nonāk gadījumi, kur rīcība ir neētiska un pretrunā ar deklarētām lietām.

Pavisam nesen manā redzeslokā nonāca gadījums, kur tā vietā, lai policija  izliktu no mājvietas vardarbības veicēju, varmāku, tika izlikta sieviete ar bērniem ziemas naktī. Tas ir nepieļaujami, bet tā notiek. Ja ir šādi gadījumi, tas mazina uzticēšanos."

Līdzcilvēkus viņa mudina ziņot par to, nepieļaut un prasīt atbildību, jo tikai tā var panākt, ka situācija mainās.

Latvijas cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska atklāj, ka pandēmijas laikā, kad cilvēki ir spiesti vairāk uzturēties mājās un aktīvāk lieto sociālos tīklus, visur pasaulē ir pieaugusi neiecietība un naida runa. Vīrusa izplatības sakarā arvien ir aktuāla naida runa pret Āzijas izcelsmes iedzīvotājiem.

"Ja sociālie tīkli pirms pandēmijas  daudz aktīvāk spēja reaģēt uz naida runu, tagad tomēr ierobežotas kapacitātes dēļ uz visām sūdzībām nespēj reaģēt. Varbūt uz galējām, kur ir klaji aicinājumi uz diskrimināciju un vardarbību. Sociāliem tīkliem daudz aktīvāk ir jāstrādā ar dezinformāciju," uzskata Anhelita Kamenska.

Naida runas pieaugumu jūt arī Latvijā, lai arī nav bijusi jūtama tendence vērsties pret noteiktām grupām, neiecietība ir. 

"Ir arī  vairākas runas iztiesātas pagājušā gadā, personām, kas paudušas naidīgus komentārus tviterī un facebook ir piemēroti piespiedu darbi no 130 līdz 200 stundām. Viņi nonāks probācijas dienesta uzraudzībā. Nav tā, ka gluži viss, kas tiek pausts sociālajos tīklos, paliktu nepamanīts," atzīst Anhelita Kamenska.

Raivo Vilcāns norāda, ka sabiedrībai trūkst izpratnes, ka par vārdiem ir jāatbild un ka vārds ir instruments, kurš jālieto atbildīgi un par bezatbildīgu lietošanu var saņemt sodu.