Ja esat saskārusies ar pastāvīga noguruma, trauksmes, dzīvesprieka zuduma simptomiem, tas var  liecināt, ka pie vainas būs izdegšanas sindroms. Kā atpazīt un cīnīties pret šo 21. gadsimta slimību, kas diemžēl gūst arvien lielāku un lielāku izplatību Latvijā un ārvalstīs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: medicīnas doktore Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmakoloģijas katedras vadītāja profesore Santa Purviņa un RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

"Izdegšanas sindroms ir kļuvis par oficiālu diagnozi. No 2022. gada tā būs iekļauts Starptautisko slimību klasifikatorā. Tas paredzēs pārslodzi un pārpūli darbā, gan fizisku, gan psihoemocionālu, ne izdegšanas sindroms, kas rodas mājās, kopjot, piemēram, slimu tuvinieku," skaidro Santa Purviņa.

"Tas ir liels solis uz priekšu, jo izdegšanas sindroms bija problēma, kas iepriekš nebija skaidri definēta Arī no arodslimības skatupunkta bijis grūti izdegšanas sindromu reģistrēt kā saslimšanu, jo ārstiem, kas šo diagnozi uzstāda, viedokļi ir dažādi," norāda Ivars Vanadziņš.

Izdegšanas sindroma atzīšana par oficiālu diagnozi sakārtos vairākās lietas, bet tas arī norāda, ka problēma ir liela, jo Starptautisko slimību klasifikatora veidotāji nereaģē uz katru nieku. Tā ir nopietna problēma, kurai vajadzīgs savs nosaukums.

Cilvēks ir pamatā psihiski vesels. Diagnoze nav viegla, to var atklāt ilgstošā sarunā, lai saprastu, kas radījis izdegšanas sindromu, kā arī saprastu personību, ka cilvēks ir garīgi vesels, bez redzamas psihopataloģijas, kurš pierāda to, ka ir daudz strādājis.

Parasti izdeg stiprākie un labie. No darba vides viedokļa īpatnība – sliktais stress interesanta lieta kā riska faktors. Troksnis vai ķīmija ietekmē visus. Stresa faktori ir individuāli. Tas, kas var novest pie izdegšanas ir neatbilstība starp to, ko prasa, un to, ko vari.

Stress ir tāds pats riska faktors, kā troksnis, ķīmija vai putekļi. Sekas var būt tādas pašas un vēl smagākas, un jāizturas tikpat nopietni.

Kamēr uzņēmuma vadība neiemācīsies saprast, ka pret to jāizturas tikpat nopietni, kā pret citu risku, noķerot pirmās pazīmes – slimības lapas, iekšējo rīvēšanos kolektīvā, ka tam var būt ārkārtīgi smagas sekas, tikmēr izmaiņas būs grūti iespējamas.

Zaudētājs ir ne tikai uzņēmums, bet arī valsts kopumā, jo ir jāmaksā slimības lapas, ir darbspēju zudums.

Viena no pirmajā pazīmēm, attīstoties izdegšanas sindromam, ir produktivitātes kritums. Tas jāmācās pašiem pamanīt.

Tāpat cilvēkiem mēdz pasliktināties atmiņa, pazūd it kā primitīvi vārdi. Paaugstināta stresa hormona dēļ, samazinās organisma imunitāte. Cilvēki sāk biežāk slimot ar iesnām vai bronhītu. Tas kļūst arvien biežāk un smagāk.