Labdien,

Slavējat Dāniju!
Danijā ir atkritumu poligoni, kur jebkura privātpersona var iebraukt ar savu mašīnu un pievest savus nestandarta atkritumus jau nodalītās vietās - sadzīves tehnika, mebeles, papīrs, plastmasa … Kā arī ir atsevišķa vieta, kur zem jumta nolikt vēl lietojamus priekšmetus. Tie, kas ierodas, var nolikt sev nevajadzīgo un paņemt noderīgo. Fantastiski organizēta sistēma.

Cilvēki nešķiro tāpēc, ka naudas ziņā tas nav izdevīgi.
Cik dzīvoklī , tad ir jābūt miskastēm, lai veiktu šo šķirošanu?
Maisiņi jāpērk, miskastes jāpērk. Ddzīvokļi mazi.
Getliņi saņem izšķirotus atkritumus,audzē tomātus-pārdod ,pārdos tiem pašiem šķirotājiem -kompostu.
Paskatieties cik miskastes ir Ķengaragā uz māju skaitu!
Spānijā pie katras mājas ir atkritumu tvertnes.
Katra māja atbildīga par saviem atkritumiem.

1) Tā kā pie vienādiem noteikumiem ir cilvēki, kuri čakli šķiro un tādi, kuri meklē aizvien jaunus iemeslus, lai to nedarītu, pieļauju, ka biežāk stāsts par slinkumu mainīt ieradumus.
2) Praktiski vajag samazināt esošo miskasti, blakus ieviest vienu maisu iepakojumam, pie izlietnes 1-2 l spainīti bio. Neko pirkt nevajag. es ļoti labi tieku galā ar jebkurā mājsaimniecībā esošo - iepakojumu var šķirot plastmasas iepirkumu vai miskastes maisā, ko, ja baigi vajag, ik pa laikam izskalo. Bio atkritumiem var pielāgot jebkādu esošu trauku ar vāku un rokturi - plastmasas spainīti no kāpostiem, mazu katliņu vai jebko citu. Man ir ekstra mazs dzīvoklis Pārdaugavā, kurā pat nav iebūvētu skapju. Ziniet, ne nesmukāks tapa, ne mazāks, ne smakas uzradās kopš lielā miskaste zem izlietnes tika samazināta un papildus ieviesu 1 maisu iepakojumiem un 1 spainīti pie izlietnes.
3) Aicinu doties bezmaksas ekskursijā uz getliņiem. Tomātus no pilsētnieku sašķirotā komposta neražo! Un, ticiet, tā manta vairāk izmaksā ražošanai nekā nopirkt jaunu melnzemi. Ja tik ļoti gribas, lai šajā valstī neviens neko nepelna (un attiecīgi nodokļus nemaksā), tad visvieglākais veids -kompostējiet pati! Jo reāli atkritumu apsaimniekotājiem vislielākā un vieglākā peļņa ir par nesasķīrotu atkritumu aizvešanu no ēkas līdz poligonam. Bez iespringuma.
4) Spānijā, Itālijā, Vācijā un citur atkritumu apsaimniekošanas cenas ietekmes uz vidi dēļ aug vēl straujāk nekā šeit. Un neviens ne ar vienu neauklējas. Drīzāk var sodu atrauties, ja nepareizi sašķirots. Konteineru, pilgstoši dzīvojot ārzemēs, ir mazāk, nav pa milzu kastei pie katra stūra, vai nu mazie ieraktie, vai vispār piekļuve ar čipu. ja ir kas lielāks izmetams, lūdzu, ved uz atkritumu šķirošanas laukumu.
5) Katrs pats un katra māja IR atbildīgi atkritumus apsaimniekot sakarīgi.

Kur tad īsti likt viena, kefīra, sulas pakas???

Liec, Juri, kur ienāk prātā un nekas slikts no tā nenotiks. Ar "pareizo" šķirošanu Tu, protams, palīdzēsi kādam Andrim labāk taisīt biznesu, bet, ja nepalīdzēsi, viņš pats sašķiros, jo bizness ir ienesīgs.

NAV KONKURENCES TIRGUS KA OCTA KARTELI
daniem ir 2 rdizes vairak atkritumu bet mums ir getlini eko....
kas vienigais ko prot ir katru gadu pielinat tarifu par 10% kg, bdt neprot parstradat pat logu stiklu, et nekas sogad atkal tarics pieaugs un SPRK ari sev algu vares pielikt un Jansos&co to no savas kabatas apmakzas.

latvijas problema ari saja sabiedriskwja pakalpojuma if monopols kuram nauda nak pat necensoties samazinat atkritumus un radit ottreizejas izejvielas