Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


2020. gadā masveida pāreja uz attālināta darba attiecībām lielākoties notika Covid-19 pandēmijas iespaidā piespiedu kārtā. Līdz ar to šobrīd vēl nav novērstas daudzas nepilnības, kas saistītas ar strādāšanu mājās. Tomēr darbs pie trūkumu novēršanas notiek, kas tiek darīts, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Praktizējoša juriste administratīvajās tiesībās, darba tiesībās, darba drošības un darba aizsardzības jautājumos Aija Vāciete atzīst, ka, strādājot attālināti, riski ir daudzreiz augstāki, nekā atrodoties darba devēja acu priekšā.

"Darba devējs vai darba aizsardzības speciālists regulāri var atgādināt to, ko darām nepareizi. Mājās esam iegrimuši savā darbā, apkārt, iespējams, ir bērni, mūsu otrā puse, kurš arī strādā attālināti. Jaunās mammas, uzskatu, ir augstā riska grupā, jo mammai uz rokas ir bērns, pie auss telefons, mēs lecam pa trepēm, skrienam pakaļ kaut kādiem dokumentiem un uz plīts mums vēl vārās zupa," skaidro Aija Vāciete. "Riski ir visneiedomājamākie. Kad uzņēmējiem to sāku stāstīt, viņi izpleš acis un saka, vai tiešām tas ir iespējams." 

Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ivars Vanadziņš vērtē, ka tie, kas pirms ārkārtējās situācijas strādāja attālināti, jau bija labi adaptējušies, gan iekārtojuši darba vietās mājās, gan morāli un fiziski gatavāki. Viņiem tas nenāca kā milzīgs pārsteigums, kā kaut kas jauns un bīstams. 

"Tiem, kas ar ārkārtējo situāciju sāka strādāt, tiem sūdzību par kārtu vairāk," norāda Ivars Vanadziņš.

Aija Vāciete norāda, ka izdevumi, kas saistīti ar darba izpildi attālināti, uzņēmējam ir jākompensē. Ir jāvienojas par izdevumu apjomu. No 2021. gada janvāra spēkā ir regulējums, kādas summas var kompensēt uzņēmējs. Tāpēc svarīgi ir sakārtot dokumentus saistībā ar attālināto darbu. 

Juriste iesaka uzņēmējiem "izkristalizēt", vai būs darbinieki, kas pastāvīgi strādās  attālināti. Tāpat jāņem vērā, ka vēl kādu laiku viļņveidīgi būs darbs birojā un no mājām. Kā arī jāatceras, ka būs cilvēki, kas pateiks, ka nav iespēju strādāt attālināti. Tāpēc nevar vienkārši aizvērt biroju un pateikt, ka nav telpu. 

Ivars Vanadziņš bilst, ka liela problēmu ir nerunāšana. RSU veiktais pētījums liecina, ka trešdaļā gadījumu darba devējs nemaz nav pavaicājis, vai cilvēks varēs strādāt attālināti.

"Darba devējam jāsaprot, kā jārunā un jāpavaicā," norāda Ivars Vanadziņš.