Ārstniecības riska fonds paredz iespēju pieprasīt atlīdzību par ārstniecības laikā veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, tostarp arī morālo. Maksājumu Ārstniecības riska fondā katru gadu veiks ārstniecības iestādes. Projektā paredzēts, ka atlīdzību no šī fonda pacients varēs pieprasīt par kaitējumu, kas nodarīts pēc 2013. gada 25. oktobra. Ārstniecības riska fonda darbību nodrošinās Veselības inspekcija, kas veiks ekspertīzi, sagatavos atzinumu un noteiks kaitējuma apmēru procentos.

Kā Ārstniecības riska fonds palīdzēs ārstiem, kuriem arī daudz neskaidrību, un pacientiem saņemt nepieciešamo atbalstu.

Studijā Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne, Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele un „MEDICUS BONUS” galvenā redaktore Līga Ribkinska.

Sākam virzīties uz citas filozofijas ieviešanu medicīnā Latvijā – apzināmies, ka ir riski arī šajā nozarē un runājam par to. Atzīstama mūsu mediķu pozitīvā vēlme mācīties un ieviest jaunus kvalitātes kritērijus, drošības mehānismus utt. Ir jāvirzās prom no vēlmes tikai kontrolēt un sodīt. Ir jābūt maksimālam uzticības kredītam, citādi šī sistēma nedarbosies. Centrā ir pacients, arī viņi iesaistās šīs sistēmas attīstīšanā.

Piemēram, skandināvu kolēģi īsti nesaprot, kāpēc mums tik svarīgi ir sodīt kādu par kļūdām, atrast vainīgo. Viņi jau ilgstoši attīsta sistēmu, ka mediķiem nav jābaidās atzīt kļūdas, tieši otrādi, viņi tiek motivēti dalīties pieredzē un tādā veidā rezultatīvi var celt pacientu drošību.

„Atzīstami, ka šāds Ārstniecības riska fonds vispār top. Svarīgi, lai šis fonds sāk strādāt, tad varēs skatīties, kas jālabo,” atzīst Aiga Rūrāne.

Galvenie riski, ko vērtēs Ārstniecības riska fonds būs risks pacientam un risks medicīnas personālam, jo viņiem jāstrādā ar jaunajām tehnoloģijām, kas pēdējo gadu laikā ir ļoti attīstījušās. Pacientiem arī pašiem ir milzīga loma tajā, vai un kāda ir veselības aprūpe, kāda ir veselības aprūpes kvalitāte un drošība.