Kā nekļūt par kontrabandistu, jeb kādus suvenīrus nevest no tālām zemēm

Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Par piemiņu no ceļojuma mājās pārvests gliemežvāks, skaists savvaļas zieds vai koraļļu kaklarota lai nepadara jūs par noziedznieku. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kā nekļūt par kontrabandistu. Ko labāk neizvēlēties kā suvenīru tālā zemē, atgādina rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta muitas virsuzraudze Linna Mukāne.

Lai ierobežotu cilvēku vēlmi pārvest mājās kādus eksotiskus dzīvniekus vai augus, izveidota Vašingtonas konvencijas jeb  CITES, kas pieņemta jau 1975. gadā. Latvija tai ir pievienojusies 1997. gadā.

"Kad aizbrauciet uz ārzemēm, ieejot vietējā tirdziņā vai vienalga kur, skatoties uz dažādiem interesantiem objektiem, kas varētu būt nākuši no dabas, vislabākais būtu turēt rokas kabatās un galvu vēsumā. Tāpēc ka CITES sarakstos ir iekļautas ap 35000 augu un dzīvnieku sugu.

Ja kāds no šiem dzīvniekiem vai augiem atrodas šajos sarakstos, tā jau ir cita līmeņa aizsardzības pakāpe. Lai nevestu pāri robežām un netirgotu šos priekšmetus, ir ierobežojumi," norāda Māris Lielkalns.

Jābūt uzmanīgam, vēloties iegādāties krokodilādas, čūskādas somiņas, dažādas rotaslietas, kas ir no bruņurupuču bruņām taisītas, dažādas kažokādas. Arī korāļi, kas salasīti jūras krastā, arī dažādi gliemeži, kas arī guļ jūras krastā, dažādas spalvas, pulverīši. Pat krēmos var būt iekļautas vielas, ko nedrīkst pārvadāt.

Kāpēc cilvēki izvēlas šādus eksotiskus suvenīrus – daudzos gadījumos tās ir mirkļa emocijas – ļoti gribas, foršs, jauks un vēl lēti.

Arī Latvijas un Eiropas dzīvnieki ir iekļauti CITES sarakstos. Rīgas Zoodārzā ir ap 125 sugu, kas iekļautas CITES sarakstos. Arī šos dzīvniekus transportējot ir vajadzīgas ievešanas un izvešanas atļaujas.

"Būtu ļoti skaisti, ka pasažieri nāktu pie mums un stāstītu, ka ir iegādājušies čūsku pudelē vai čūskas ādas jostu, bet parasti tā nenotiek, un mums ir jāveic kontroles pasākumi," norāda Linna Mukāne. "Protams, vienmēr aicinām pasažierus, ja viņiem ir neskaidrības un jautājumi, vai tomēr viņš drīkst vai nedrīkst šādu preci ievest, doties pa sarkano koridoru lidostā, meklēt muitnieki un teikt, ka ir šāda prece, ko vēlas atmuitot. Tā ir ideālā pasaule, uz ko mēs tiektos un par ko mēs ļoti priecātos. Diemžēl tā nenotiek, lielākoties pasažieri dodas uz zaļo koridoru, kas nozīmē, ka viņam nav nekas deklarējams."

Visbiežāk lietas, kas iekļautas CITES sarakstos, tiek ievestas no Āzijas valstīm, Okeānijas, tāpat bieži tas ir neapzināti, ka cilvēks, pastaigājoties okeāna krastā, pacēlis kādu gliemežvāku vai koralli, vai nopircis tirdziņā kādu suvenīru, nedomājot, ka tam nepieciešama īpaša atļauja, lai to pārvadātu. Šogad vēl nav bijis neviens gadījums, kad kaut kas no CITES sarakstā iekļautā būtu konstatēts lidostā. Linna Mukāne ir gandarīta, ka cilvēki kļūst arvien apzinīgāki.

Viens no lidostas muitas darbinieku pieredzē neparastākiem priekšmetiem, ko cilvēks mēģinājis ievest, ir lāčāda ar visu lāča galvu.

"Ir bijis, kad persona kā tādu mazo mīļdzīvnieku uz rokas nes izbāztu mazo krokodillīti, aligatoriņu. Tādi ir tie spilgtākie, kas mums paliek atmiņā. Un tādi koraļļi jau kā ikdiena," bilst Linna Mukāne.